Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:136, Did:0, useCase: 3

Amerikas efekti un defekti

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Amerikas efekti un defekti
Katrīnas Limbahas pārstāvētā "Texas A&M" Aggie Basketball komanda 2008. gadā iekļuva valsts astoņu stiprāko komandu vidū, 2009. gadā finišējot labāko sešpadsmitniekā
Foto: Texas A&M

2009. gada vasarā uz Ameriku pārcēlās divdesmit jaunās basketbolistes un basketbolisti. Kādas ir viņu perspektīvas un vieta ASV sportā? Dažas no atbildēm meklētas rakstā.

Pieskaitot Zentu Meļņiku un Lauru Vētru, kuras anglosakšu skolās mācījušās jau agrāk, pāri jūrām un okeānam devušās sešas U-18 un septiņas U-20 valstsvienību spēlētājas, tātad liela daļa Latvijas basketbola nākotnes. Galvenais iemesls ir iespēja iegūt ārvalstu sportistiem pieejamo bezmaksas izglītību līdz pat 200 tūkstošu dolāru vērtībā, mācības apvienojot ar dalību pasaules lielākajā studentu sporta sistēmā.

Atšķirīgu ceļu izvēlējusies vēl viena U-20 „bronzas meitene” Elīna Babkina, kura turpina profesionāles karjeru, tās nākamo soli bruģējot Francijā. Puišu nometnē ASV braucēju mazāk, taisnā ceļā universitātē nokļuvis tikai viens – Dāvis Rozītis. Cēsnieks un LBL-2 aizvadītās sezonas vērtīgākais spēlētājs nonācis prestižajā Dienvidkalifornijas universitātē.

Centra spēlētājs Mārtiņš Ābele pirmo gadu spēlē prestižajā "Oak Hill" vidusskolā un basketbola akadēmijā. Vidusskolās ir vēl vairāki Latvijas censoņi - Andris Misters (St. Benedict`s Prep), Oto Ošenieks (Carbondale Prep, Illinois), Roberts Baltruns (1992, Carbondale Prep Illinois), Ričmonds Vilde (Lee Academy, Maine). Pēdējo jau nolūkojusi "Southern Metodist University Mustangs" komanda Dalasā, bet pagaidām Vildem gads jāpavada ASV tālajos ziemeļaustrumos, Menas pavalstī. Kaspars Brencāns (1991) un Edvards Bagatskis (1994) mācās "Florida Air Academy" vidusskolā Floridā, turpat, kur savas gaitas ASV sāka Rihards Kuksiks. Jānis Matulis (1992) mācās "Sun Raising Academy" vidusskolā Vičitā, Kanzasā. Ceturto gadu "Hampden Sydney" koledžas komandā spēlēs Kārlis Trops (1987). Daži Amerikas junioru koledžās uzkavējušies īsāku laiku, piemēram, valmierietis Juris Jasāns un ventspilnieks Kārlis Gubats divus gadus spēlēja Vaiomingas "Northwest College Trappers" (2004-2006), bet nākamajā gadā līdzīgu ceļu gāja U-20 izlases spēlētājs Kristaps Brencāns.

Būšu pateicīgs, ja dalīsieties savos iespaidos, vēstules var sūtīt uz e-pastu Maris.Noviks@inbox.lv

Amatieri kopā ar profesionāļiem jau 2010. gadā?
ASV universitāšu sporta programmu straujā attīstība un piedāvātās iespējas vilina daudzus. Desmit gadu laikā ārzemju studentu skaits NCAA trīskāršojās un pārsniedza desmit tūkstošus. Tagad ārzemnieki veido 6,2% sportistu NCAA pirmajā divīzijā, kamēr valstī kopumā citvalstnieki sasniedz 2,1% no studentu skaita.

Gandrīz katrs divdesmitais iebraucējs sodīts par amatieru sporta principu pārkāpumiem. Piemēram, 2008. gadā no 490 sportistiem, kuri saņēma sodus, 434 bija ārzemnieki. Sodi svārstās no dažu spēļu izlaišanas līdz pastāvīgai nespēlēšanai. Tā, 2007. gadā sezonu bija spiests izlaist nākamais Vācijas valstsvienības kandidāts Luka Štaigers no Iowa State, jo dzimtenes klubā viņš laukumā devās ar diviem kolēģiem, kuri saņēma lielākus labumus par NCAA limitos noteiktajiem.

Latvijas studenti nav izņēmums. Piemēram, Teksasas El Paso Universitātes otrā kursa studente Baiba Eglīte 2008./2009. gada ziemā nevarēja spēlēt augstskolas basketbola komandā „UTEP Miners”, jo iepriekš bija spēlējusi profesionālā kluba „TTT Rīga” sastāvā. Līdzīga iemesla dēļ līdz 2010. gada janvāra sākumam UTEP spēlēs nevarēs sacensties Anete Šteinberga.

Šobrīd sportisti var zaudēt amatiera statusu, vienkārši spēlējot kopā ar kolēģiem, kuri saņēmuši „vairāk par aktuālajiem un nepieciešamajiem izdevumiem” no kluba. „Viens sportists „padara par profesionāļiem” visus komandas biedrus,” saka Maikls Rodžerss (Rogers), NCAA pirmās divīzijas Amatieru pārvaldes vadītājs un Beilora tiesību zinātņu skolas profesors. „Veidojas kopēja pārliecība, ka šāds standarts ir negodīgs. Tas jāmaina un šogad to cenšamies panākt.”

Gaidāmas pārmaiņas
Esošā sistēma rada arvien lielāku neapmierinātību un to pamanījusi NCAA vadība. 2009. gadā jūnijā Rodžerss saņēma treneru asociāciju atbalstu komitejas priekšlikumam atvērt studentu sporta iespējas kandidātiem, kuri nāk no klubiem ar profesionāliem sportistiem, bet paši algas nesaņem.

Priekšlikumu izvērtē NCAA vēlētās amatpersonas, kuru vidū noteicošā loma ir treneru asociācijām. Tenisa, volejbola un amerikāņu futbola apvienības jau signalizējušas par atbalstu vai nav izrādījušas satraukumu, iebilst hokejisti. Apstiprināšanas gadījumā jaunie noteikumi stāsies spēkā 2010. gada augustā.

Attieksme pret ārzemniekiem ir aktuāla sporta veidos, kuri guvuši plašu starptautisku izplatību. Atšķirībā no ASV, vairumā valstu nav studentu vai vidusskolu sporta sistēmas. Daudzsološi atlēti aug klubos, kuri atbalsta komandas no jaunatnes līdz senioru līmenim. Klubi apmaksā izdevumus un dažreiz algas, bet amatieri bieži spēlē kopā ar profesionāļiem.

ESPN E:60 pētījums liecina, ka NCAA ir grūtības pārbaudīt visus kandidātus
2007. gadā NCAA izveidoja Sportistu derīguma centru, kurš pārbauda, vai students agrāk nav pārstāvējis profesionālu komandu. Centrs palīdzējis sakārtot sportistu sertifikāciju un atļauju izsniegšanu, saka struktūras pārraugs Kevins Lennons un vienlaikus atzīst, ka pārbaudīt arvien pieaugošo studentu skaitu ir liels izaicinājums. Ārzemnieki tiek aicināti 23 sporta veidos. „Darām labāko, ko varam. Situācijas iekļauj visas iespējamās valstu kategorijas, visas iespējāmās pilsētas un faktus.”

Trīsdesmit gadu laikā ārzemnieki palīdzējuši daudzām NCAA programmām izcīnīt nacionālo čempionu titulus, sākot no Hjūstonas Universitātes izcilnieka Hakīma Oladžuvona un „Seton Hall austrālieša Endrjū Geiza 1980-ajos gados līdz topošajai pasaules golferei Nr. 1, zviedrietei Annikai Sērenstamai Arizonas Universitātē 1990-ajos gados.

Vienlaikus pastāv bažas, ka jauno noteikumu apstiprināšana sniegs priekšrocības universitātēm, kuras meklē audzēkņus aiz robežām. Dažas komandas, piemēram, Beilora sieviešu tenisa vienība, jau tagad sastāv tikai no ārzemju studentiem, taču gaidāmās izmaiņas var to skaitu palielināt.

„Ir treneri, kuri saka, ka tikai amerikāņiem jāsaņem sportistu stipendijas,” saka Bils Voltons, Hjūstonas Universitātes galvenais volejbola treneris. „Dzirdam to arī no dažiem vecākiem. Viņi gadā par volejbola treniņiem maksā 6-10 tūkstošus dolāru un uzskata, ka bērnam nepieciešams tikt pie stipendijas.”

Rodžerss uzsver, ka koncentrējas reformas ieguvumiem. Atļaujot treneriem vervēt amatierus, kuri spēlē kopā ar profesionāļiem vai profesionālās komandās, NCAA derīguma personālam nebūs jāizmeklē un jāpārbauda bijušo komandas biedru statuss. „Samazinām galvassāpju apjomu, ja koncentrējamies pašam kandidātam.”

Koledžu sportā lielāks pieprasījums
NCAA sporta programmas katru gadu absolvē desmitiem tūkstošu jauniešu. ASV profesionālajā sportā sevi apliecina tikai maza daļa no viņiem, jo elitē darba vietu nav daudz. 30 NBA komandu pamatsastāvos ir vieta 390 sportistiem. WNBA šis skaitlis ir turpat trīs reizes mazāks – 143 sportistes jeb pa vienpadsmitniekam katrā no trīspadsmit līgas klubiem.

Iespējas palikt sportā ir trīs.

Turpināt cīņu par iekļūšanu elitē, pārbaudīt spēkus aiz robežām vai strādāt vidusskolu un augstskolu sporta programmās. Lielākā daļa izvēlas pēdējo. Trīs piemēri no 2009. gada rudens. BK „Ventspils” bijušais spēlētājs Džerijs Maknamara atgriezies Sirakūzu universitātē, lai strādātu par menedžeri. Konektikutas Universitātes un SK „Cēsis” basketboliste Vilneta Kroketa pēc četru gadu mēģinājumiem nostiprināties WNBA pieņēmusi treneres vietu „Temple” universitātē. „Rīdzenes” sporta skolas un Floridas Starptautiskās universitātes absolvente Lāsma Jēkabsone-Berrouet, pusotru gadu pavadījusi profesionālajā sportā, sākusi skolotājas gaitas Teksasā.

Tādējādi ASV profesionālajā sportā „izsisties” un sasniegt virsotnes var tikai labākie no labākajiem. Profesionālais sports ASV ir bizness ar daudzu miljardu apgrozījumu, kurā devītajam pantam nav tādas ietekmes kā koledžu un vidusskolu sportā. NBA izdarīja izņēmumu, 1997. gadā radot sekmīgāko sieviešu profesionālā sporta līgu valsts vēsturē – WNBA.

WNBA tālu no koledžu sporta popularitātes
Trīspadsmit sezonas aizvadījušais turnīrs uzskatāms par veiksmes stāstu, tomēr koledžu basketbola un vīriešu profesionālā sporta fonā WNBA ir mazs notikums. Daži skaitļi salīdzinājumam. 2009. gada WNBA finālsērijas piekto, izšķirošo spēli starp Fīniksas „Mercury” un Indiānas „Fever” TV ekrānos vēroja 656 000 skatītāju (0,41 reitinga punkts) jeb par 55% vairāk nekā gadu iepriekš. Vidēji finālspēles skatījušies 548 000 skatītāju. Tiesa, 2007. gada finālu fonā kopējais pieaugums bijis viena procenta robežās. Absolūtais rekords fiksēts jūnijā, kad regulārās sezonas spēlei starp Detroitas „Shock” un Losandželosas „Sparks” ABC ētērā sekoja 804 000 skatītāju.

NCAA finālturnīru TV reitingi un skatītāju apmeklējuma rādītāji ir daudz iespaidīgāki. NCAA sieviešu basketbola finālspēli televīzijā skatās ap 4 miljoniem skatītāju, bet septiņpadsmit populārākās sieviešu basketbola programmas var lepoties ar vidēji vairāk nekā pieciem tūkstošiem skatītāju katrā mājas spēlē. Astoņkārtējās NCAA čempiones no Tenesī Universitātes un seškārtējās čempiones no Konektikutas katrā spēlē savā laukumā var rēķināties ar vairāk nekā desmit tūkstošiem atbalstītāju. Konektikutā visas spēles izpārdotas no 1997. gada decembra, kamēr WNBA tas notiek reti.

Koledžu basketbola apmeklējums ASV liek nobālēt visām Eiropas profesionālajām līgām. Piemēram, ULEB Eirolīgas jaunās sezonas pirmās kārtas spēles vidēji apmeklēja 4654 skatītāji, kamēr Amerikā četru populārāko studentu basketbola komandu mājas spēles klātienē katru reizi vēro vairāk nekā divdesmit tūkstoši līdzjutēju. Nav brīnums, ka amerikāņu acīs ar NCAA čempionātiem spēj sacensties tikai Olimpiskās spēles, pārējam esot nenozīmīgam.

Uzdrošinies, mēģini, sasniedz, sapņo

Veiksmīgu sezonu!

I can, Nas, video filmēts 2003. gadā Filadelfijā

Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  -2 [+] [-]

, 2009-11-10 11:48, pirms 15 gadiem
Novik, tev ir laba mūzikas gaume!
Slēpts komentārs: robb85
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2009-11-10 12:51, pirms 15 gadiem
Nu, vai zinies! Pārpublicēt nedēļu(!) vecu rakstu nav nekāds labais tonis.

  +2 [+] [-]

, 2009-11-10 13:01, pirms 15 gadiem
Ir kas jauns? rakstīja: Māris ir autors tam rakstam
paldies

     [+] [-]

, 2009-11-10 14:40, pirms 15 gadiem
Nu nezinu, tas ir pilnībā normāli, ka raksts, kurš bija avīzē, parādās vēlāk netā!
Kāda jēga tad būtu bijusi rakstīt priekš avīzes??
Visu nosaka naudiņa! Vispirms saņem tie kas maksā, pectam pārējie..
Jup, arī es lasiju SA, labs raksts..man patika!
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2009-11-10 17:08, pirms 15 gadiem
Nu ne visiem ir iespēja iegādāties avīzi esot otrpus okeānam.

  -1 [+] [-]

, 2009-11-10 17:30, pirms 15 gadiem
lielisks video prieksh tada raxta

     [+] [-]

, 2009-11-10 21:46, pirms 15 gadiem
Kaspars Brencāns (Brencis )
Fl, Melbourne

obligāti viņš jāpiemin, kā var tādu džeku neievietot rakstā psc

     [+] [-]

, 2009-11-10 22:37, pirms 15 gadiem
BILDĒ--- BENIJS HILLS un viņa meitenes

     [+] [-]

, 2009-11-11 01:37, pirms 15 gadiem
Amerika tomer pastav lielakas iespejas sasniegt ko, iegut sporta terpus, stipendiju un izglitibu pa brivu!
medicina un viss parejais ir iedots, vienigais ko no tevis prasa ir spelet bumbu, ja jau stipendija dabuta kaa arzemniekam, tas nozime, ka ir sasniegts pieteikami augsts liimenis!