Latvijas labākais tenisa gads

Gulbis...
Lielai daļai Latvijas sporta līdzjutēju vārds teniss saistās ar vienu cilvēku – Ernestu Gulbi. Un diezgan pamatoti – tieši viņš Latvijas vārdu pasaulē nesa visskaļāk. 2007. gadu toreiz vēl 18 gadus vecais Gulbis iesāka kā pasaules 140. rakete. Sezonas sākums varbūt neizdevās tik labi kā cerēts, jo Austrālijā nesekmējās kā ATP turnīros, tā „Australian Open” – veiksmīgā kvalifikācijas turnīra izloze izspēlēja ļaunu joku, un jau pirmajā kārtā Ernests piekāpās krievam Golubevam. Pēcāk gan sekoja „baltā josla” – četri dažādi „Challenger” turnīri, no kuriem uzvarēts Besansonā un Sarajevā, bet Heilbronā un Bergamo sasniegti attiecīgi pusfināls un ceturtdaļfināls. 19. martā tas Gulbim deva jau 85. vietu ATP rangā. Progress gan nedaudz apstājās iesākoties „māla sezonai” – šis segums īsti nav piemērots Ernesta spēlei, tāpēc uzvaras nenāca. Toties gada lielākajā „māla turnīrā” („French Open”) Gulbis krietni atrādījās pasaules publikai – pirmajā kārtā viņa pretinieks bija pazīstamais brits Tims Henmans. Šis Henmanam bija pēdējais gads profesionālajā tenisā un no Parīzes viņš aizbrauca nokārtu galvu – 4:6, 3:6, 2:6 kapitulēts jaunā Latvieša priekšā. Daudz uzslavu Ernests saņēma gan no britu preses, gan citiem tenisa lietpratējiem. Tālāk gan tikt neizdevās, jo „neīstajā brīdī” Gulbja izrāvienu mačā pret Montanjesu apturēja lietus. Citādi bija iespēja uzspēlēt arī pret Nadalu...

Sezonas turpinājums veda uz lietainajām Britu salām, kur Ernests pirmo reizi spēlēja uz zālāja. Spēcīgā serve šķita labs priekšnoteikums veiksmīgai spēlei, tomēr šogad vēl panākumus gūt neizdevās – arī izloze Vimbldonā nebija sekmīga, jo jau pirmajā kārtā bija jāspēkojas ar kiprieti Bagdati, ko izdevās pārsteigt tikai pirmajā setā. Ar cerībām gan tika gaidīts gada pēdējais „Grand Slam” – „Us Open”. Pirms tā ATP turnīros Gulbim gan atkal nesekmējās, taču Ņujorkā notika pamatīgs „sprādziens”. Lai arī paveicās ar izlozi, tomēr neviens neprognozēja, ka pirmās trīs kārtas latvietis pārvarēs nezaudējot ne seta, turklāt, ja Potito Starači un Mihails Berrers vēl nav tie augstākās raudzes tenisisti, tad tā brīža pasaules 8. rakete, spānis Tomijs Robredo gan „US Open” trešās kārtas maču labprāt aizmirstu – 6:1, 6:3, 6:2 fantastisks Gulbja triumfs nepilnā pusotrā stundā. Astotdaļfinālā pret Karlosu Moiju Ernestu pievīla pieredzes trūkums, taču turnīrs vērtējams tikai ar plusa zīmi. Pēc Ņujorkas sekoja triumfs trešajā „Challenger” turnīrā sezonā, kad, nezaudējot ne seta, tika uzvarēts Monsā (Beļģija). Tieši pēc šī turnīra Ernests arī sasniedza savu augstāko pozīciju ATP rangā – 46. Gada nogalē gan netika aizstāvēti visi iepriekšējā sezonā sapelnītie punkti, tāpēc rangā nācās atkāpties uz 61. vietu.

...un komanda
Uz Gulbja lauriem nesnauda arī citi Latvijas tenisisti. Gan Andis Juška, gan arī Deniss Pavlovs un Kārlis Lejnieks šogad sasniedza savas augstākās vietas ATP rangā. Juška šī gada maijā tika līdz 240. vietai, galvenokārt pateicoties divām uzvarām augstākā līmeņa „Future” turnīros. Tas Andim pavēra ceļu ne vien uz „Challenger” turnīriem – Prāgā, Notingemā un Helsinkos tika sasniegts ceturtdaļfināls, bet gada nogalē Šrūsberijā pat pusfināls, bet arī uz „Grand Slam” turnīru kvalifikācijas turnīriem – Vibldonā gan tikai zaudēts pirmajā spēlē, bet Ņujorkā jau viena uzvara tika izcīnīta. Deniss Pavlovs 2007. gadu iesāka pie pirmā tūkstoša sliekšņa (978. vietā), taču fantastiskais sniegums vasarā Denisu uzcēla līdz ranga 430. pozīcijai (uzvaras Sarajevas un Minskas „Future” turnīros). Tāpat Deniss kopā ar Gulbi uzvarēja Sarajevas „Challenger” turnīrā. Kārlim Lejniekam lieli panākumi šogad izpalika, tomēr arī viņš gada izskaņā iekļuva labāko tūkstotī – 895. vieta. Vēl ATP rangā no mūsu valsts sportistiem atrodas arī Krišjānis Stabiņš, kurš vienīgo reitinga punktu ieguva tepat Jūrmalas „Future” turnīrā.

Pavisam tuvu elitei šogad tikusi arī mūsu Deivisa kausa izcīņas komanda. Kādreizējā Latvijas tenisa līdera Ģirta Dzeldes vadīti mūsu puiši guva trīs neaizmirstamas uzvaras pār Bulgārijas, Somijas un Monako komandām, iekļūstot Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā, kurā spēlē arī Šveices, Itālijas un Nīderlandes komandas. Nākamgad būs grūtāk, taču ne neiespējami tikt arī vēl augstāk.

Bez skaļām uzvarām, taču uz augšu
Ne tik skaļi kā puišiem, taču arī ar panākumiem šis gads aizritēja arī sievietēm. Visskaļāk sevi pieteica vēl tikai 17 gadus vecā liepājniece Anastasija Sevastova, kura šogad nostiprinājās WTA ranga trešajā simtā. Anastasijai visveiksmīgāk izdevās nostartēt maijā un jūnijā, kad vispirms padevās divi izcili turnīri Turcijā (Antaljas „Challenger” turnīrā sasniegts fināls, bet Stambulā pirmo reizi spēlēts WTA pamatturnīrā). Stambulā Sevastova ne tikai veiksmīgi pārvarēja kvalifikācijas barjeras, bet pirmajā kārtā „satrieca pīšļos” pasaules ranga simtnieka tenisisti Anastasiju Jakimovu. Daudz netrūka arī vēl lielākai sensācijai, jo otrās kārtas spēlē tikai ar 4:6, 6:3, 6:7(5) tika zaudēts tā brīža pasaules 25. numuram Aļonai Bondarenko. Diemžēl jūnijā Fontanafredas „Challenger” turnīra finālā Sevastova iedzīvojās savainojumā, bet vēlāk lielisko formu vairs atgūt neizdevās, tomēr ar stabilitāti „Challenger” turnīros vieta trešajā simtā tika saglabāta. Labākais Nastjas sniegums WTA rangā šogad bija 254. vieta, bet šobrīd viņa ir 261. pozīcijā.

Latvijas otrā numura lomu šogad izcīnījusi Irina Kuzmina, kura gadu noslēdz 357. vietā. Šogad Irina uzvarēja vienā „Future” turnīrā (Oslo), taču daudz augstāk vērtējama pašā gada nogalē sasniegtā otrā kārta Dubajas „Challenger” turnīrā, kurā izdevās nopietni paspēkoties arī ar spēcīgākām tenisistēm. Jāizceļ arī Alises Vaideres varējums – viņai šogad izdevās uzvarēt „Future” turnīrā Tamperē, kas ļāva atgriezties WTA ranga pirmajā tūkstotī un vairs „nemalties” pa „Future” turnīru kvalifikācijām. Gadu Alise noslēdza 719. vietā. Augstāku vietu par viņu gan ieņem Līga Dekmeijere, tomēr viņai šis gads noteikti nebija no sekmīgājajiem – ja vēl pērn Līga dubultspēlēs spēlēja lielajos WTA turnīros un arī „Grand Slam”, tad šogad neizdevās uzvarēt pat ne mazākajā turnīrā. Vienspēlēs gads noslēgts ar 508., bet dubultspēlēs ar 127. pozīciju.

Mazāk sekmīgi mūsu meitenēm izvērtās starts Federāciju kausa izcīņā. Spēlējot pašā zemākajā līmenī (Eiropas/Āfrikas trešajā grupā) mūsu tenisistes nespēja izkļūt no grupas, izšķirošajā mačā zaudējot īrietēm. Te gan jāpiemin, ka komandai šoreiz nepalīdzēja ne Sevastova, ne Dekmeijere, turklāt Maurīciju salās apslima arī Alise Vaidere. Nākamgad tik tālu jābrauc nebūs (šoreiz uz Armēniju), taču mērķis noteikti būs tikai viens – atgriezties otrajā grupā.

Piliens darvas
Līdzās panākumiem vienmēr redzama arī kāda negatīvā puse. Tenisa „bumam”, šķiet, īsti nebija gatava Latvijas Tenisa Federācija (LTS). Gan aprīļa, gan septembra Deivisa kausa mačos pilnas tribīnes izdevās savākt tikai pirmās dienas spēlēs, turklāt septembrī (pret Monako) televīzijas klātbūtne un paaugstinātas biļešu cenas Jūrmalas kortus padarīja vēl tukšākus. Tāpat krietni jārūpējas par jauno tenisistu izaugsmi, lai pēc pašreizējās paaudzes atkal neiestājas „klusums”. Tenisa „bumu” diezgan nelietīgi centušies izmantot arī uzņēmēji, krietni paaugstinot kortu īri un liedzot spēles prieku parastajai tautai. Kas zina – varbūt jaunie talanti slēpjas tieši tajā?

Pēcvārda vietā
Kamēr šo rindu autors domās vēl kavējas 2007. gadā, Latvijas sportisti jau posušies jaunām cīņām. Tā Ernests Gulbis jau gaida savu pretinieku Adelaidas ATP pamatturnīra pirmajā kārtā (tas būs kāds no kvalifikācijas turnīra veiksminiekiem). Tikmēr Andim Juškam pirmā 2008. gada sezonas cīņa jau bijusi – Dohas ATP turnīra kvalifikācijas turnīra pirmajā spēlē diemžēl nācies zaudēt vācietim Benediktam Doršam. Tomēr jau šobrīd skaidrs, ka Melburnā startēs vismaz viņi abi – Gulbis pamatturnīrā, bet Juška kvalifikācijā. Snaust nedomā arī pārējie puiši un meitenes, tāpēc nākamais gads noteikti nebūs garlaicīgāks par aizvadīto. Lai izdodas jauni panākumi!