2007. gads Latvijas vieglatlētikā

Vasiļevska cīnītāja raksturs un Latvijas rekords
Šobrīd Latvijas labākais šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis sezonu sāka ar uzvaru Latvijas ziemas čempionātā. Arī vasaras sezona iesākās ar cerīgiem rezultātiem – otrā vieta Dohā, uzvara Belgradā. Jūnija sākumā sacensībās "Anhalt 2007" šķēpu raidīja arī 94 (!) metru robežās, tomēr tas netika ieskaitīts.Bija skaidrs – Vadimam pa spēkam ir jauns Latvijas rekords. Diemžēl sportista sezonu vairāk vai mazāk sabojāja savainojumi. Likstas sākās jau pirmajā "Zelta līgas" posmā, kurā Vasiļevskis palika bez rezultāta un turpinājās praktiski visu sezonu. Taču neskatoties uz to šķēpmetējs vairākkārt sasniedza augstvērtīgus rezultātus, līdz tika labots arī pašam piederošais Latvijas rekords – 22. jūlijā sacensībās Tallinā Vasiļevskis šķēpu aizmeta 90.73 metrus tālu, par 30 centimetriem uzlabojot iepriekšējo sasniegumu. Ar šo metienu latvietis arī kļuva par visu laiku desmito vistālāk metošo šķēpmetēju (kopš 1986. gada, kad sāka izmantot jaunās konstrukcijas šķēpus –aut.). Labs rezultāts tika uzrādīts arī nākamajās sacensībās Kauņā – 85.97.

Neilgi pirms pasaules čempionāta Osakā Vadims uzvarēja arī Universiādē, taču diemžēl atsvaidzināja cirkšņa savainojumu. PČ kvalifikācijas sacensībās bija nepieciešami visi trīs metieni, lai spētu kvalificēties finālam, taču pēdējais metiens bija labākais starp visiem – 87.37. Finālā tik labi neklājās un nedaudz pietrūka līdz medaļai – ceturtā vieta ar rezultātu 85.19 metri. Jāpiebilst, ka jau čempionāta laikā Vasiļevskis iedzīvojās arī pēdas savainojumā. Nedēļu pēc tam viens no Latvijas labākajiem sportistiem paziņoja, ka priekšlaicīgi beidz sezonu. Vasiļevskis noteikti ir viens no tiem, kurš pelnījis "paldies" par cīņassparu un šogad paveikto.

Grabuste laužas uz virsotnēm
Šogad iepriecināja arī jaunā septiņcīņniece Aiga Grabuste, kura aizvadīja lielisku sezonu. Trīs starti – trīs Latvijas junioru rekordi. Vispirms Grabuste uzvarēja Baltijas valstu jauno daudzcīņnieku sacensībās Valmierā, tad sekoja triumfs Eiropas junioru čempionātā, kurā latviete sev piederošo rekordu laboja par 464 punktiem (5920), bet punktu uz "i" pielika sekmīgs starts pasaules čempionātā, kurā Aiga pirmoreiz pārsniedza 6000 punktu robežu (6019), tādejādi sasniedzot Pekinas Olimpisko spēļu A normatīvu. Šāds rezultāts deva 17. vietu visauagstākā līmeņa konkurencē. Šosezon kopumā Grabuste savu rezultātu uzlabojusi par 576 punktiem – no 5443 uz 6019.

Šķiet, ka ilgi nebūs jāgaida līdz tam brīdim, kad tiks pārspēts Līgas Kļaviņas Latvijas rekords, kas tika sasniegts 2001. gadā – 6279 punkti. Grabuste joprojām turpina progresēt un Latvijas rekords, turpinot līdzīgā tempā, ir tikai laika jautājums. Galvenais neapstāties pie sasniegtā.

Maratonu karaliene Prokopčuka
Savu piederību maratonu elites sportistēm šogad ne vienu reizi vien apliecināja nu jau trīskārtējā Latvijas "Gada Balvas" sportā īpašniece Jeļena Prokopčuka. Aprīlī Jeļena izcīnīja otro vietu Bostonas maratonā, bet starpposmā starp šo un Ņujorkas maratonu piedalījās vairākos skrējienos 10 kilometru distancē – maijā viņa jau trešo reizi uzvarēja Edinburgā, bet Mančesterā un Ņujorkā palika aiz goda pjedestāla, attiecīgi, ceturtajā un piektajā vietā. Augusta sākumā Prokopčuka startēja "DN Galan" vieglatlētikas mačos Stokholmā, skrienot 5000 metru distancē un ieņēma septīto vietu, bet nedaudz vēlāk bija otrā Kuldīgas pusmaratonā.

Sezonas galvenais starts protams bija Ņujorkas maratons, kurā mūsu sportiste bija triumfējusi pēdējos divos gados. Konkurence arī šogad bija milzīga – bez Ļenas Ņujorkā skrēja arī pasaules rekordiste Pola Redklifa, pasaules čempione Katrīne Ndereba, Bostonas maratona uzvarētāja Lidija Grigorjeva, Londonas maratona uzvarētāja Žu Čunhi, Berlīnes maratona uzvarētāja Gete Vami un bijusī pasaules rekordiste Tekla Lorupe. Lai gan mūsu sportistei neizdevās triumfēt ne trešo reizi Ņujorkā, ne kļūt par maratonu seriāla " World Marathon Majors" uzvarētāju, trešā vieta Ņujorkā un otrā WMM ir lielisks sasniegums. Jau pašā gada nogalē Jeļena trešo reizi pēc kārtas tika atzīta par Latvijas gada sportisti.

Pārējie veiksminieki...
Kopumā var teikt, ka šis gads Latvijas vieglatlētikā bijis veiksmīgs. Pasaules čempionātā palikām bez medaļām, taču nosartējām cienīgi, savukārt visvairāk iepriecināja jaunie sportisti un veterāni.

Labu sezonu aizvadīja pieredzējušais vesera metējs Igors Sokolovs. Viņš vairākkārt laboja Latvijas rekordu, Latvijas čempionātā sasniedzot 76.22 metrus. Salīdzinot ar pagājušo sezonu rekords uzlabots teju par diviem metriem. Sokolovs startēja arī pasaules čempionātā, taču iekļūšanai finālā nedaudz pietrūka. Tālākajā no trim raidījumiem Sokolovs veseri raidīja 73.92 metrus tālu.

Dalītas sajūtas varētu būt soļotājam Ingum Janevicam. Šosezon Ingus divreiz uzlaboja personisko rekordu (3:53.57), kā arī uzvarēja Latvijas čempionātā. Jūlijā sekmīgi startēja Eiropas U-23 čempionātā, kur 20 km distancē ar jaunu personisko rekordu izcīnīja ceturto vietu. Sezonas galvenajā startā Osakā izstājas, nespējot izturēt svelmi. Tomēr augstākminētais viņa vārdam pretī liek ielikt drīzāk plusu nekā mīnusu.

Līdzīgi ir ar daudzcīņnieku Jāni Karlivānu – sezona izvērtās veiksmīga, taču pasaules čempionātā Jānis nestartēja savainojuma dēļ. Latvijas ziemas čempionātā Karlivāns sasniedza jaunu valsts rekordu septiņcīņā (5712). Pavisam nedaudz no tā atpalika Eiropas ziemas čempionātā, kur Karlivāns ieņēma 10. vietu (5698). Maija beigās daudzcīņnieks teicami startēja Austrijā notikušajās "Meeting Gotzis" desmitcīņas sacensībās, izcīnot sesto vietu un pirmo reizi mūžā pārsniedzot astoņu tūkstošu punktu robežu un kļūstot par Latvijas rekordistu – 8271 punkti. Sezonu cerīgi iesākās arī citam daudzcīņniekam Edgaram Eriņam (7961), taču savainojums izjauca turpmākos plānus.

Četras medaļas Latvijas juniori pārveda no Eiropas čempionāta Hengelo - Aiga Grabuste ieguva zeltu septiņcīņā, sudraba medaļas izcīnīja Sinta Ozoliņa šķēpmešanā un Liene Karsuma augstlēkšanā, bet Poļina Jeļizarova bija trešā 3000 metru distancē ar šķēršļiem. Divas ceturtās vietas Elvijam Misānam 100 un 200 metru distancēs, bet sesto vietu 400 metru distancē izcīnīja Jānis Leitis, čempionāta laikā personisko rekordu labojot par 0.76 sekundēm. Eiropas U-23 čempionātā Debrecenā pie sudraba tika šķēpmetējs Kārlis Alainis, pie bronzas - šķēpmetēja Madara Palameika, bet tāllēcējam Andrejam Maškancevam tikai centimetrs (!) pietrūka līdz bronzai. Arī pasaules čempionātā jauniešiem šķēpmetēji tika pie medaļām – bronzas medaļu ieguva Edgars Rūtiņš. 6, vietu šajās sacensībās 3000 metru distancē izcīnīja Daniela Fetcere.

Godam Eiropas ziemas čempionātā un pasaules čempionātā startēja veterāni. Eiropas čempionātā tika izcīnītas deviņas medaļas (zelts - Nellijai Lapiņai un Lailai Kurilovičai, sudrabs - Nellijai Lapiņai, Lailai Kurilovičai, Maijai Jākobsonei un Maijai Jākobsonei, bronza – Gunāram Rubenim un Aigaram Matisonam), bet pasaules čempionātā – 15 medaļas (zelts – Lailai Kurilovičai, Nellijai Spridzānei, Austrai Reinbergai un Veltai Vītolai, sudrabs – Lailai Kurilovičai, Austrai Reinbergai (divreiz), Evijai Šveicai (divreiz)), Nadeždai Kavaškinai (divreiz), Nellijai Spridzānei un Veltai Vītolai, bronza - Leontīnei Vītolai un Veltai Vītolai).

... un neveiksminieki
Par veiksminiekiem diez vai var uzskatīt 800 metru skrējēju Dmitriju Miļkeviču un barjersprinteri Staņislavu Olijaru. Miļkevičs pasaules čempionātā palika tikai 15. vietā un diez vai tā bija vieta, kurā Dmitrijs sevi cerēja ieraudzīt pirms čempionāta. Taču skaidrs, ka Miļkevičs guvis vēl vienu mācību, palicis gudrāks un nākotnē šī pieredze var palīdzēt. Sezona kopumā Miļkevičam bija vājāka nekā iepriekšējā, turklāt sezonas labāko rezultātu Dmitrijs sasniedza jau pirmajā startā (1:44.72).

Olijars uz pasaules čempionātu tika aizvests "pie rociņas". Pirms pasaules čempionāta Stasis bija startējis tikai vienās sacensībās (Ostravā), bet nestartēja Eiropas kausos, kas bija ļoti svarīgs priekšnoteikums dalībai Osakā. Pats muļķīgākais šajā stāstā ir fakts, ka atteikumu dalībai Eiropas kausos Olijars skaidroja ar savainojumu, bet dažas dienas vēlāk startēja jau minētajā Ostravā (uzvara ar rezultātu 13.44). Pirms čempionāta, kad tika lemts par sportistiem, kas startēs Osakā, labu vārdu par dēlu aizlika Staņislava mamma Ludmila, sakot, ka viņas dēls ir pietiekoši pieredzējis, lai uz tik augsta ranga sacensībām nebrauktu vienīgi kā "tūrists". Uz Osaku Stasis aizbrauca, uzvarēja pirmajā kārtā un iekļuva pusfinālā. Tur veicis pāragru startu, atkārtoto skrējienu sportists uzsāka sekmīgi, taču pie astotās barjeras pieļāva nelielu kļūdu - atsitās pret to ar atspēriena kāju un redzēdams, ka tikt pirmajā divniekā (pirmie divi no katra pusfināla skrējiena automātiski kvalificējās finālam, bet vēl divi finālisti tika noskaidroti pēc laika - aut.) reālu iespēju nav, mūsu barjersprinteris samazināja ātrumu. Šī nebija pirmā reize, kad Olijars tā rīkojies, izpelnoties kritikas devu ne tikai no līdzjutējiem, bet arī žurnālistiem. Sportistam netika pārmests tas, ka viņš neiekļuva finalā, bet gan tas, ka necīnījās. Pelnīta kritika!

Pie neveiksminiekiem vēl varam pieskaitīt Jolantu Dukuri – jā, Jolanta uzvarēja Latvijas čempionātā un sasniedza jaunu valsts rekordu 5000 metru distancē, taču labi rezultāti starptautiskā līmenī tomēr izpalika. Turklāt Jolanta nefinišēja pasaules čempionātā. Ainārs Kovals bija trešais Universiādē, bet Osakā nespēja kvalificēties finālam. Par veiksmīgu šo sezonu diez vai sauks arī tie jaunieši, juniori, pieaugušie vai veterāni, kuri uz čempionātiem devās cerībās par augstām vietām, taču objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nostartēja zem savu spēju robežām.

Gads vieglatlētikā kopumā bijis veiksmīgs – vairāki vieglatlēti aizvien progresē, mums aug talantīga jaunā paaudze, kas liek cerēt, ka nākotnē godalgas tiks gūtas gan Eiropas un Pasaules čempionātos, gan Olimpiskajās spēlēs. Lai tas izdodas jau nakamgad Pekinā!