Volejbola tukšais gads

Apskatā galveno vērību gribētos pievērst Latvijas volejbola galvenajām divām lietām – "Schenker" līgai un Latvijas vīriešu izlasei.

„Schneker” līga

Aizvadītā gada agrā pavasarī noslēdzās otrā „Schenker” līgas sezona. Sezona bija pietiekami veiksmīga Latvijas klubiem, bet lielo (smago) kausu ieguva Igaunijas klubs „Selver”. Igaunijas 2006./2007. gada čempioni finālā ar rezultātu 3:2 (25:20, 25:27, 25:22, 22:25, 15:13) spēja uzvarēt Rīgas "Lāse/Robežsardze" komandu, tādejādi kļūstot par "Schenker" volejbola līgas čempioniem. Šo spēli Latvijas volejbola līdzjutēji atcerēsies ar vienu ļoti strīdīgu otrā tiesneša lēmumu, kurš vēl piedevām bija latvietis un iespējam izšķīra spēles likteni par labu igauņiem. Uzvārdus gan neminēsim, bet gan jau viņš pats atcerēsies… Trešo vietu aizvadītajā sezonā izcīnīja SK „Rīga”.

Trešā „Schenker” līgas sezona iesākās šī (2007) gada oktobrī. Līgā šosezon startē arī viens Lietuvas klubs (ISTO / SM TAURAS). Pagaidām, gan mūsu dienvidu kaimiņi ieņem vietu tabulas lejasgalā. Ja runā par trešās „Schenker” līgas pirmā apļa rezultātiem, tad labāk līdz šim veicies Igaunijas klubiem. Pirmajā pieciniekā atrodas trīs Igaunijas klubi. Pārliecinošu pirmo vietu šobrīd ieņem „Selver” volejbolisti, kuriem seko SK „Rīga” un VK „Parnu”. Optimisti gan teiks, ka līgā visi galvenie notikumi vēl priekšā, bet liekas, ja nenotiks kāda dabas katastrofa (zemestrīces, plūdi), tad arī par trešās sezonas „Schenker” līgas uzvarētājiem kļūs tieši „Selver”. Sezonu veiksmīgi iesācis SK „ELVI/Kuldīga”, kurš starp sezonu periodā pastiprinājies visai nopietni. Līderiem līdzās turas arī SK „Rīga”, kuriem gan pagaidām nesekmējas spēlētāju (papildinājuma) meklējumi ārpus Latvijas robežām.


Latvijas izlase

Drīz pēc tam, kad Latvijas iedzīvotāji uzzināja, ka Latviju gaida 7 treknie gadi, volejbola sabiedrību pāršalca ziņa, ka Latvijas volejbola izlase piedalīsies vienā no prestižākajiem Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) rīkotajiem turnīriem – Eiropas līgā. Īsi pirms izlases starta gan tika nomanīts Latvijas vīriešu izlases treneris, kas kā fakts izpelnās atsevišķu nomināciju.

Izlases uzdevums bija iekļūt labāko četrinieki. Par Latvijas izlases sniegumu, kā arī par Latvijas volejbola guvumu no Latvijas izlases starta Eiropas līgā var izdarīt secinājumus no vairākiem aspektiem. Volejbola speciālisti noteikti piekritīs, Latvijā ir laba līmeņa spēlētāji, bet tas, kas viņiem visvairāk pietrūkst, tā ir pieredze, un kur gan to var iegūt, ja ne šāda līmeņa turnīrā. Rezultāti – 12 spēles, 2 uzvaras, 10 zaudējumi. Pēdējā vieta apakšgrupā un mērķis nav izcīnīts. Bet ... taisnības labad jāpiemin, ka no 10 zaudējumiem pieci bija piecos setos, respektīvi - zaudēts ar 2:3. Zaudējumu iemesli šādās spēlēs meklējami arī pieredzes trūkumā. Kas būtu ja šajās piecās spēlēs tomēr tiktu izcīnītas uzvaras? Tad šis jau būtu pavisam cits stāsts.

Otrais skatupunkts, no kura varētu skatīties uz Eiropas līgu, ir sacensību organizācija. Eiropas līga, kā izlašu turnīrs ir augstākais līmenis Eiropas volejbola un prasa attiecīgu turnīra spēļu organizāciju. Latvijas volejbola federācijai izdevās turnīra spēles noorganizēt atbilstoši augstākajām prasībām, un lielākā problēma bija sporta zāles nodrošināšana un skatītāju interese. Lai cik jocīgi arī nebūtu Eiropas līgas prasībām atbilst tikai divas zāles Latvijā – Arēna „Rīga” un Vidzemes Olimpiskais Centrs.

No trešā skatupunkta skatoties jāvērtē, ko no šī pasākuma ieguva volejbols kā sporta veids Latvijā. Organizējot šāda līmeņa pasākumus kā mērķiem noteikti jābūt arī sporta veida prestiža celšana, potenciālo skatītāju piesaiste, volejbola auditorijas veidošana. Cik daudz sporta prestižam var iedot 2 uzvaras un 10 zaudējumi 12 spēlēs? Pastāv viedoklis, ka viena no galvenajām Latvijas volejbola problēmām gan popularitātes, gan atpazīstamības ir labu rezultātu trūkums starptautiskā līmenī. Labs rezultāts izpalika arī šoreiz, bet ar tādiem (augstiem) rezultātiem nevar lepoties praktiski neviens sporta spēle Latvijā, izņemot sieviešu basketbolu. Tāpēc šādos apstākļos īpaši svarīga loma ir skatītāju auditorijas veidošanai, interesentu piesaistei, utt. Vienkāršāk sakot visam tam lietu kopumam, ko tagad moderni mēdz dēvēt par PR.

2007. gada nominācijas portāla eSports.lv versijā:

Labākais pirmā tempa uzbrucējs: Viktors Koržeņevičs – iespējams, ka atzīt viņu par labāko ir nedaudz pāragri (lasīt - avanss), bet šim puisim ir liels potenciāls. Savos gados (21) viņš kļuvis par vienu Latvijas izlases pamatsastāva spēlētājiem un tas ir ievērības cienīgs sasniegums. Nedaudz aiz borta palicis Francijā spēlējošais Vladislavs Hotuļevs, bet viņam bieži vien pārmesta nevēlēšanās spēlēt Latvijas izlasē, tāpēc arī šāds vērtējums. Pretendentu vidū bija arī Armands Celitāns, taču pretendentos pagaidām arī palika.

Labākais otrā tempa uzbrucējs: Ansis Medenis – Ansim uz papēžiem min Jānis Pēda (līdzīgi kā Ansis spēlē Itālijas čempionāta A2 līgā), Valters Ramma (pagaidām spēlē Spānijā) Lauris Iecelnieks, Jevgēņijs Grimailovs (abi VK Lāse-R), pēdējā laikā arī Aivars Petruševics (SK Rīga), kurš gan pagaidām nav iekarojis izlases treneru uzmanību. Varbūt valstsvienības treneru skatiens Aivara virzienā tiks mests nākamā gada vasarā, kad izlase cīnīsies par ceļazīmi uz Eiropas čempionāta finālturnīru?

Labākais diagonāles uzbrucējs: Gundars Celitāns – Šajā pozīcijā noteikt labāko ir visvienkāršāk. Aizvadījis veiksmīgu sezonu VK „Lāse-R” rindās, aizvadītās vasaras sākumā Gunča (tā viņu sauc volejbola sabiedrībā) parakstīja līgumu ar vienu no spēcīgākajiem Francijas volejbola klubiem „AS Cannes” un nu kļuvis par vienu no tā līderiem. 30 gūti punkti Eiropas čempionu līgas spēlē vien ir ievērības cienīgs fakts. Jāpiebilst arī tas, ka bez Celitāna Latvijas izlase ir praktiski neiedomājama.

Labākais libero: Austris Štāls un Mārtiņš Pļaviņš – Šajā pozīcijā noteikt labāko ir praktiski neiespējami. Šie spēlētāji (Austris un Mārtiņš) savā pozīcijā ir visai līdzvērtīgi, tāpēc arī abi tiek atzīti par labākajiem.

Labākais cēlājs: Māris Vensbergs – Latvijas čempionvienības VK „Lāse-R” cēlājs, kuram par labāko neapšaubāmi palīdzējis kļūt Gundars Celitāns. Nu Gunčas un Čaipa (tā Māri sauc volejbola sabiedrībā) ceļi ir šķīrušies, bet Māris savā progresā nedaudz apstājies. Neskatoties uz to viņu atzīstam par labāko 2007. gada cēlēju.

Labākais treneris: Jurijs Deveikuss – Latvijas 2007. gada kausa ieguvēju VK „Biolars/Ozolnieki” treneris, kurš vairāk kārt pierādījis, ka arī ar ierobežotiem resursiem iespējams sasniegt atzīstamus rezultātus. Redzēsim, kā viņam sekmēsies darbs pie Latvijas junioru izlases stūres?

Gada atgriešanās: Uģis Krastiņš pēc vairākām sezonām ārzemēs atgriezies Latvijā un kļuvis par SK „Rīga” galveno treneri un savus pienākumus veic visai atzīstami.

Gada atklājums: Jānis Vāvers un Romāns Saušs – šie divi jaunieši kļuvuši par 2007. gada lielākajiem atklājumiem. Vāvers jau iemantojis izlases galveno treneru uzmanību un vasarā trenējās kopā ar visiem labākajiem, bet Saušs aizvadījis veiksmīgu Eiropas kadetu čempionāta finālturnīru nu kļuvis par vienu no VK „Lāse-R” līderiem.

Daudzpusīgākais spēlētājs: Jānis Šmēdiņš – Tik universāls spēlētājs Latvijā nav bijis sen. Ja vajag viņš var spēlēt gandrīz visās pozīcijās – cēlājs, diagonāle, otrais temps, vajadzības gadījumā pat libero... Iespaidīgi! Līdz šīs sezonas sākumam Jānis diagonāles pozīcijā spēlējis visai epizodiski, taču tagad ir viens no Kuldīgas kluba galvenajiem punktu guvējiem.

Gada līgums: Gundars Celitāns paraksta līgumu ar „AS Cannes” - 2007. gadā nav bijuši daudzi Latvijas spēlētāji, kas devušies spēlēt uz ārzemju klubiem, bet, rūgtumu kvantitātē atsver pāreju kvalitāte – lielākā daļa Latvijas volejbolistu ārzemes spēlē savu līgu vadošajos klubos, atšķirībā no citu sporta veidu pārstāvjiem. Uz šī fona īpaši izceļama Latvijas volejbola izlases līdera Gundara Celitāna pāreja uz tradīcijām bagāto un vienu no vadošajiem Francijas augstākās līgas klubiem „AS Cannes”. Spēlētājs, kam daudzi volejbola speciālisti jau 2006.gadā prognozēja vietu kādā no Eiropas līmeņa klubiem vēl vienu sezonu nopauzēja, lielā mērā pateicoties viņam Lāse-R izcīnīja Latvijas čempionu kausu 2007. gadā. Celitāna sniegums „Indesit” Čempionu līgā (nezinātājiem - Indesit Čempionu līgu volejbolā var likt vienā līmenī ar Čempionu līgu futbolā un Eirolīgu basketbolā) kā arī vietējā čempionātā šajā sezonā liecina, ka „AS Cannes” varētu būt tikai sākums veiksmīgai spēlētāja karjerai ārzemēs. Vai Celitāns būs pirmais Latvijas spēlētājs, kurš ar volejbola bumbu spēs nodrošināt sev vecumdienas? Redzēsim…

Gada rokāde: Īsi pirms starta Eiropas līgā, negaidīti treneru maiņu piedzīvoja Latvijas vīriešu izlase. 2006. gadā Latvijas izlasi veiksmīgi vadījušā Jurija Deveikusa vietā nāca Raimonds Vilde. Skumjākais šajā procesā ir tas, ka nekādi plašāki komentāri, kā no vienas, tā arī no otras puses, tā arī netika sniegti. Izlases starts 2006. gada Eiropas Čempionāta kvalifikācijas turnīrā tika atzīts kā veiksmīgs, tāpēc vēl jo vairāk neskaidra šī rokāde.

Gada zaudējums: Latvijas vīriešu volejbola izlase Olimpiskā kvalifikācijas turnīra ietvaros zaudē Melnkalnes izlasei un izstājas no turpmākās cīņas par ceļazīmi uz Pekinas Olimpiskajām spēlēm.

Viela pārdomām: Vai Latvija zaudēs sieviešu volejbolu kā sugu? Tas gan nav vien 2007. gada kontekstā, bet tieši aizvadītajā gadā Latvijas dāmu izlase netika pieteikta Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīram. Latvijas labākās basketbolistes fotografējas kailas, bet kas notiek ar volejbolistēm?

Nožēla: pustukšās tribīnes Latvijas volejbolā. Te plašāki komentāri nav nepieciešami. Volejbols ir zaudējis savu 90-to gadu vidū un beigās bijušo popularitāti. 2008. gadā jāsāk to atgūt. Daudzi atcerēsies „Vildogas” laikus…

Cepuri nost: Grāmatas "Volejbola ABC" izdošana. Labs mācību matereāls sporta skolu audzēkņiem.

Noslēgumā gribētos vēlēt visiem volejbolistiem tā atbalstītājiem un Latvijas volejbola dzīves veidotājiem veselību, laimi un panākumus nākamajā 2008. gadā!

Portāls eSports.lv saka lielu paldies vienam no volejbola sadaļas regulārākajiem apmeklētājiem Aināram, kurš arī devis neatsveramu ieguldījumu šī raksta tapšanā.