2007. gads – Ronija gads

Gada neveiksminieki

Kā 2007. gada lielākais neveiksminieks noteikti jāmin pasaules eksčempions Greiems Dots. Martā iegūtais "China Open" uzvarētāja tituls Skotijas pārstāvim deva pamatotas cerības uz veiksmīgu startu aprīlī notiekošajā pasaules čempionātā. Taču visas viņa cerības izplēnēja jau 1. kārtā, kurā nācās piekāpties Aienam Makkaloham. Kopš šī brīža sākās Dota lejupslīde gan spēlē, gan arī rangu tabulā; 2007./08. gada sezonas provizoriskajā rangā skots jau atkritis uz devīto pozīciju.

Par Dota bēdubrāli atzīstams īru spēlētājs Kens Dohertijs. Arī viņam 2007. gads aizvadīts pa tukšo. Līdzīgi kā Dots, arī viņš bija spiests kapitulēt pasaules čempionāta 1. kārtā, tāpat pirmā barjera palika nepārvarēta 2007./08. gada sezonas pirmajā turnīrā "Shanghai Masters". Pēcāk "Royal London Watches Grand Prix" Dohertijs nespēja izkļūt no apakšgrupas, tajā paliekot priekšpēdējais, tad 3. kārtā nācās pamest "Northern Ireland Trophy" turnīru, bet Apvienotās Karalistes čempionātā atkal tika piedzīvots zaudējums 1. kārtā. Par vienīgajiem vērā ņemamajiem Dohertija sasniegumiem jāuzskata triumfs Īrijas čempionātā un "Pot Black Cup". Par tiem gan reitinga punkti nepienākas, kā rezultātā provizoriskajā rangu tabulā Dohertijs patlaban atrodams vien 16. vietā.

Gada pārsteigumi

Endrjū Higinsons – spēlētājs, kura vārds pat nebija atrodams rangā, 2007. gada "Welsh Open" turnīrā rādīja fantastisku spēli. Mačā pret Alisteru Kārteru viņš sasniedza maksimālo breiku (147), bet vēlāk aizspēlējās līdz pat finālam, pa ceļam malā nostumjot vairākus snūkera dūžus, Džonu Higinsu ieskaitot. Finālmačā gan nācās piekāpties austrālietim Neilam Robertsonam. Tiesa, turpinājumā Higinsons tik spožu spēli nespēja parādīt, un ar citiem kaut cik ievērības cienīgiem sasniegumiem viņš šogad lepoties nevar.

Par otru lielāko pārsteigumu jāatzīst Dominika Deila uzvara "Shanghai Masters". Velsietis, kurš iepriekš savu pirmo un vienīgo uzvaru kādā no reitinga turnīriem bija izcīnījis desmit gadus atpakaļ, Šanhajā rādīja brīnumus. Turnīru viņš iesāka ar uzvaru wild card kārtā, pieveicot Ķīnas pārstāvi Liu Čuangu, 1. kārtā lika trūkties Kenam Dohertijam, bet ceļā uz finālu par viņa upuriem kļuva Eidrians Ganels, Deivs Harolds un Marks Selbijs. Finālā viņš tikās ar savu tautieti Raienu Deju. Mača gaitā Deils spēja atspēlēties no rezultāta 2:6, un uzvarot astoņos freimos pēc kārtas, triumfēja ar 10:6.

Turpmākajā 2007./08. gada sezonas gaitā Deilam tik labi nav veicies, un ar tikpat augstas raudzes rezultātiem viņš snūkera līdzjutējus pagaidām nav spējis iepriecināt.

Pie nelielu pārsteigumu autoriem pieskaitāms arī mazpazīstamais angļu spēlētājs Martins Goulds, kurš "Northern Ireland Trophy" 1. kārtā apspēlēja Metjū Stīvensu, bet nākamajā mačā, lai arī piedzīvoja zaudējumu (3:5), tomēr spēja parādīt zobus septiņkārtējam pasaules čempionam Stīvenam Hendrijam.

Gada stabilākais sniegums

Šajā nominācijā visi lauri pienākas Šonam Mērfijam. Visa gada garumā Mērfijs vairumā turnīru spējis tikt tālāk par vienu vai divām kārtām. Pērnās sezonas beigu daļā izcīnīta uzvarētāja trofeja Maltā, ceturtdaļfināls sasniegts "Welsh Open" un "China Open" turnīros, pasaules čempionātā sasniegts pusfināls, kur aizraujošā spēlē ar 16:17 piedzīvots zaudējums pret Marku Selbiju. Arī 2007./08. gada sezonas sākums Mērfijam padevies visnotaļ veiksmīgs – pēdējos trijos turnīros ("Royal London Watches Grand Prix", "Northern Ireland Trophy", Apvienotās Karalistes čempionātā) viņš aizkļuvis līdz pusfinālam. Šāds sniegums vēl pavisam nesen Mērfijam sezonas provizoriskajā rangā bija ļāvis izvirzīties tabulas galvgalī. Taču līdz ar Ronija O'Salivana un Stīvena Magvaira veiksmīgo spēli Apvienotās Karalistes čempionātā, Mērfijs atkāpies uz 3. pozīciju.

Gada progress

Visu iepriekšējo sezonu dažādas likstas mūždien piemeklēja Stīvenu Magvairu, un viņš tā arī nebija spējis atrast savu spēles pavedienu. Taču 2007. gada otro pusi nu nekādi nevar nosaukt par neveiksmīgu. Šķiet, Magvaira melnajai joslai pienāca gals ar "Royal London Watches Grand Prix" turnīru, kurā viņš rādīja pārsteidzoši precīzu un stabilu spēli, uzvarot četros no pieciem savas apakšgrupas mačiem un nodrošinot vietu izslēgšanas spēlēs. Tajās gan nepaveicās, un tika zaudēts jau 1. kārtā, tomēr Magvaira spēlē skaidri bija novērojama augšupejoša tendence. Tā apstiprinājās nākamajos divos turnīros – Magvairs kļuva par "Northern Ireland Trophy" uzvarētāju, bet Apvienotās Karalistes čempionāta finālā piekāpās tikai Ronijam O'Salivanam.

Gada labākais spēlētājs

Visbeidzot pienācis laiks noskaidrot to, kurš šogad ar savu spēli ir izraisījis snūkera līdzjutējos visplašāko emociju spektru. Kurš ir kritis un atkal cēlies? Kurš ir piedzīvojis sāpīgas neveiksmes, kā arī aizvadījis vienreizējas un fantastiskas spēles, liekot skatītājiem zālē eksplodēt aiz sajūsmas? Tas ir neviens cits kā Ronijs O'Salivans, snūkera aprindās saukts arī par Raķeti. Šogad "Main Tour" ietvaros viņš izcīnījis uzvaras divos turnīros – gada sākumā "Masters" turnīrā, bet gada noslēgumā ceturto reizi savas karjeras laikā kļuvis par Apvienotās Karalistes čempionāta uzvarētāju. Tāpat jāatzīmē, ka O'Salivans šogad plūca uzvarētāja laurus arī Premjerlīgā, finālmačā ar 7:4 pieveicot pašreizējo pasaules čempionu Džonu Higinsu. Šo pašu sacensību ietvaros viņš vienā no spēlēm savā kontā ierakstīja karjeras 500. century breiku.

Bet pie nozīmīgākajiem viņa panākumiem šajā gadā jāpiemin iekļūšana "Royal London Watches Grand Prix" finālā, kur tika piedzīvots zaudējums pret Marko Fu, kā arī ceturtdaļfināla sasniegšana Belfāstā, "Northern Ireland Trophy" izcīņā. Tieši Ziemeļīrijas galvaspilsētā O'Salivans aizvadīja vienu no saviem emocionālākajiem turnīriem. Vēl mačā pret Tomu Fordu viņš bija tiktāl sanervozējies, ka bumbas blieza ar tādu spēku, ka tās lidoja pāri galda malām. Taču jau nākamajā cīņā pret Alisteru Kārteru O'Salivans savu sportisko niknumu ievirzīja pavisam citās sliedēs, un tas deva rezultātu. Viņš ne tikai uzvarēja mačā, bet vienā no freimiem sasniedza arī maksimālo breiku. Turklāt snūkera vēstures lappusēs viņš ierakstīja vēl kādu nebijušu sasniegumu – visos piecos savos uzvarētajos freimos (mačā līdz pieciem uzvarētiem freimiem) O'Salivans sasniedza pa century breikam.

Jau nākamajā turnīrā, Apvienotās Karalistes čempionātā, O'Salivans atzīmējās ar vēl vienu maksimālo punktu sēriju, to šoreiz paveicot pusfinālmačā pret Marku Selbiju, turklāt izšķirošajā (17.) freimā. Pārliecinošu spēli O'Salivans demonstrēja arī šī paša turnīra finālā, un viņa pretinieks Stīvens Magvairs tā arī nespēja rast nekādus pretlīdzekļus. 10:2 – uzvar O'Salivans, pieliekot skaistu punktu pēdējam "Main Tour" sērijas turnīram 2007. gadā, un pārņemot līderpozīcijas sezonas provizoriskajā rangā.

Mazā Latvija lielajā snūkera pasaulē

Vēl tikai atlicis nedaudz atskatīties uz Latvijas snūkera spēlētāju veikumu starptautiskajā arēnā. 2007. gada Eiropas čempionātā mūsu valsti pārstāvēja septiņi šī sporta veida entuziasti. Pārvarēt grupu turnīra kārtu un iekļūt play-off izdevās divām mūsu dāmām, Inesei Lukaševskai (tobrīd vēl Kažokai – aut.) un Annai Prisjažņukai, kā arī Sergejam Sergejevam "Masters" grupā. Vistālāk no šī trio tika Lukaševska – viņa aizspēlējās līdz ceturtdaļfinālam.

Ar sešiem spēlētājiem Latvija šogad bija pārstāvēta arī Pasaules čempionātā snūkerā amatieriem, kas norisinājās Taizemes pilsētā Koratā. Nevienam no mūsējiem no savas apakšgrupas gan neizdevās izkļūt. Šis čempionāts tikai parādīja to, cik daudz vēl mums ir, ko augt un attīstīties, lai sasniegtu kaut vidējo pasaules amatieru līmeni.