TwitterSporta špikeris: cieta un mīksta basketbola groza stīpa - kādas ir atšķirības?
Sporta špikeris – vienkārši par sarežģīto! Īstā vieta tiem, kam zināšanas par sportu nav stiprā puse.
Pēc Latvijas uzvaras 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijā pār Slovākiju un tam sekojošiem Daira Bertāna komentāriem par ''Arēnas Rīgas'' groza stīpām vairojis interesi par šo tematu. ''Sporta špikeris'' piedāvā aplūkot cietu un mīkstu groza stīpu atšķirības.
Viens no basketbola svarīgākajiem ekipējumiem ir grozs. Tā augstums klasiski ir nedaudz vairāk par trim metriem (3.05 m), bet svarīgais aplis, kurā spēlētājs cenšas trāpīt un tādējādi uzvarēt spēles, nav iedomājams bez stīpas, tīkliņa un vairoga. Apaļās stīpas, pie kuras piestiprināts tīkliņš, diametrs ir aptuveni 450 milimetri, bet vairoga, pie kura stīpa piestiprināta, izmērs ir 1.80x1.05 metri.
Viens no leģendārākajiem basketbolistiem Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vēsturē Karīms Abduls-Džabars reiz teicis, ka tā komanda, kura izcīna visvairāk atlēkušo bumbu, uzvar arī spēli. Visbiežāk tā arī notiek, tieši groza stīpas cietībai esot nozīmīgam faktoram.
Groza stīpas tēmu mediju telpā pēc uzvaras pār Slovākiju 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijā rosināja Latvijas nacionālās basketbola izlases kapteinis Dairis Bertāns, kurš intervijā portālam ''Delfi'' apgalvoja, ka stīpas ''Arēnā Rīga'' nav viņa mīļākās. ''Arēnā uzlikti briesmīgi grozi. Nezinu, kurš gudrītis izdomāja uzlikt tādus grozus. Viņam, visticamāk, ar basketbolu nav nekādas saistības. Briesmīgākā stīpa, kāda vispār redzēta,'' pēc spēles emociju karstumā atzina Bertāns. Pamats šādam komentāram kapteinim bija, jo pirmajā puslaikā izlases precizitāte no tālmetienu distances bija tikai 22% (4/18), kas gan tika uzlabota otrajā spēles nogrieznī (kopējā metienu precizitāte 40.3%).
Basketbola stīpas, kā atzinuši paši basketbolisti, ir nozīmīga šī sporta veida nianse, jo spēj ietekmēt spēles gaitu. Pārsvarā ir divu veidu stīpas - tā saucamā cietā un mīkstā stīpa. Cietāka veida stīpās būs grūtāk trāpīt metienus un tās ir ciešāk savienotas ar vairogu. Tas, piemēram, var palīdzēt stīpai noturēties, ja tāds spēlētājs kā bijušais NBA centrs Šakils O'Nīls lems par efektīvu danku. Spēlētājs karjeras laikā salauzis vairākas stīpas un pat vairogus. Ja izpildītais metiens atsitīsies pret stīpu, tad pārsvarā bumba atlēks atpakaļ laukumā. Pie tam, bieži tā var atlēkt samērā tālu, kas var palīdzēt pretiniekam iesākt ātro uzbrukumu.
Mīkstākās stīpas ir krietni labestīgākas pret spēlētāju metieniem kā cietās stīpas. Ja metiena brīdī bumba atsitīsies pret stīpu, tad tai vēl ir visas iespējas iekrist grozā, kas bieži arī notiek, ja metiens nav bijis pagalam neprecīzs. Savukārt, neprecīza metiena gadījumā bumba vairāk atlēks soda laukumā, nevis tālāk par to, kā tas ir cieto stīpu gadījumā. Tas nozīmē, ka centra spēlētājiem šajā gadījumā vairāk jāatrodas soda laukumā un jācīnās par atlēkušajām bumbām, kamēr cieto stīpu gadījumā var būt dažādi.
''Piemēram, Ventspilī, Liepājā un Valmierā stīpas ir mīkstākas, un bumba var ielidot grozā arī, ja atsitīsies pret stīpu, bet ''Arēnā Rīga'' pārsvarā tādos gadījumos variantu nebūs,'' esošo situāciju Latvijā ar grozu stīpām intervijā portālam ''Sportacentrs.com'' raksturoja Rihards Lomažs. Vēl labu laiku atpakaļ spēlētāji kritizēja stīpas Ventspilī, kuras bija pārāk cietas, taču šobrīd Ventspilī tās nomainītas pret mīkstākām groza stīpām.
[+] [-]
[+] [-]
Ir spēlēts tādās zālēs, kur vienā galā bumba ieķeras tīkliņā, bet otrā uzlikts tīkls, kas ātri izlaiž cauri - to uzreiz tad var pamanīt un novērtēt, kā nelīdzvērtīgus apstākļus. Bet ja abos galos vienādi, tad par ko stress.