Ārsti aicina dalībniekus izvērtēt savas spējas pirms Rīgas maratona

Vēl pirms maratona, ja pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana vai trauma un organisms, iespējams, vēl nav pienācīgi atguvies, vēlams konsultēties ar ārstu par dalību tajā.

Maratona laikā NMP dienesta mediķi aicina: ja skriešanas laikā sajūtams diskomforts, nekavējoties jāpārtrauc skriešana un jāvēršas pie mediķiem pēc palīdzības. Ja trases malā esoši veselības uzraugi iesaka pārtraukt skriešanu, jāklausa ieteikumam un jādodas malā.

Visas trases garumā vairākās vietās dežūrēs mediķi. Kopumā maratona laikā uz vietas atradīsies sešas NMP dienesta brigādes, medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī NMP dienesta mediķu teltī un pirmās palīdzības posteņos. Papildus tam maratona organizatori parūpējušies par skrējēju veselības uzraudzību un trasē dosies brīvprātīgie - topošie ārsti, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta un atveldzēšanās vai mediķu palīdzība.

NMP dienesta mediķi mudina ikvienu skrējēju skriešanas laikā ieklausīties savās sajūtās un laikus iet malā, lai atveldzētos, atpūstos un vērstos pie mediķiem, ja sajūtat jebkādu diskomfortu, tajā skaitā nespēku, vājumu, galvas reibšanu, redzes miglošanos, līdzsvara traucējumus, galvassāpes, spiedošu sajūtu krūtīs, elpas trūkumu u.c.

12. maijā apkopotā informācija liecina, ka šim maratonam pieteikušies 1 670 dalībnieki, pusmaratonam gatavojas 4 068, desmit kilometrus vēlas pieveikt 6 191, bet piecu kilometru skrējienā varētu startēt 12 820. Kopumā reģistrējušies 24 749 dalībnieki no 61 valsts. Lielākā pārstāvniecība: Latvija - 22 006 dalībnieki, Krievija - 340, Vācija - 333, Igaunija 325, Somija - 303, Lietuva - 282.

Kā jau ziņots, Latvijas labākais maratonists Valērijs Žolnerovičs plāno labot valsts rekordu, savukārt pusmaratona distancē ceturto gadu pēc kārtas startēs valsts labākā maratoniste Jeļena Prokopčuka.

Izmantotie resursi:
www.nmpd.gov.lv