Draugiem.lv
Facebook
TwitterIeva Kubliņa: "Francijā esmu labi iejutusies"
Latvijas valstsvienības basketboliste Ieva Kubliņa ir atzīta par Francijas Sieviešu basketbola līgas (LFB) 2006./2007. gada sezonas pirmās puses vērtīgāko spēlētāju un ir viena no savas komandas "USO Mondeville" līderēm. Intervijā eSports.lv Ieva stāsta par savu pirmo sezonu Francijā.
„USO Mondeville” vairākas sezonas spēlēja Evija Āzace un Anete Jēkabsone-Žogota. Vai tas palīdzēja Tev ātrāk iejusties klubā un Francijas basketbolā?
Es nezinu, vai tas man tieši palīdzēja iejusties klubā un Francijas basketbolā, bet gan Evija, gan Anete man deva labu priekšstatu par to, kā ir spēlēt Mondevillā. Es zināju, kādi cilvēki mani šeit sagaida, kādi šeit ir dzīves apstākļi, un arī to, kāds ir komandas treneris, komandas vadība un komandas spēles stils.
Protams, arī komandas biedrenes un vadība jau zināja kaut ko vairāk par Latviju un, iespējams, tādēļ arī bija pozitīvāk noskaņoti un draudzīgāki.
Francijā Tev ir vairāk augsta līmeņa spēles un lielāks spēles laiks kā Lietuvā. Liekas, ka esi labi iejutusies saspringtajā spēļu grafikā?
Spēļu skaits un spēles laiks viennozīmīgi ir daudz lielāks nekā Lietuvā, un pagaidām šķiet, ka esmu iejutusies labi. Protams, tam ir arī savi mīnusi, jo manāms daudz lielāks nogurums, taču es nesūdzos. Esmu apmierināta un priecīga, ka man ir atvēlēts liels spēles laiks, un treneris man uzticas.
Arī attālumi starp komandu bāzes vietām Francijā ir lielāki, un ilgāki ir pārbraucieni uz Francijas čempionāta spēlēm, vairāk sanāk dzīvot viesnīcās, taču Eirolīgas spēles bieži notiek tuvāk nekā tas bija no Viļņas, un kopumā režīmu izturu labi.
Divu nedēļu laikā „USO Mondeville” trīs reizes spēlēja ar „Bourges Basket” un piedzīvoja trīs zaudējumus. Vai netikāt galā ar viņu aizsardzību?
Burže Francijā ir viena no labākajām aizsardzības komandām, un gatavojoties spēlēm zinājām, kas mūs sagaida. Es domāju, ka Buržes aizsardzība nebija vienīgais iemesls mūsu zaudējumiem. Uzskatu, ka diezgan daudz spēles situācijās varējām vainot vienīgi pašas sevi, nevis tikai Buržes aizsardzību.
Francijas valstsvienībai ir mainījies galvenais treneris – Alēna Žardela (Alain Jardel) vietā ir nācis Žaks Komarē (Jacques “Jacky” Commeres). Viņam palīdzēs „Bourges” treneri Pjērs Vensāns (Pierre Vincent) un Anna Kotocova, aizsardzības basketbola piekritēji. Vai var teikt, ka LFB sāk dominēt aizsardzības basketbols?
Uz šo jautājumu man ir grūti atbildēt, jo Francijā spēlēju pirmo sezonu. No savas pieredzes šīs sezonas laikā varu teikt, ka, jā, manuprāt, Francijā basketbols balstās gan uz aizsardzību, gan arī uz komandas spēli.
Tava kolēģe Hamčetu Maiga (Hamchetou Maiga) savainojuma dēļ nav spēlējusi jau ilgāku laiku. Kā tas ietekmēja komandas taktiku un uzdevumu sasniegšanu?
Es domāju, ka Hamčetu trauma ir ietekmējusi mūsu komandu negatīvi. Mums viņas viennozīmīgi pietrūkst. Komandas taktika īpaši nav mainījusies, bet komandai pietrūkst Maigas atlētisms, cīņa par bumbām, un, protams, arī viņas gūtie punkti.
Savainojumi bija arī centra spēlētājai no Slovākijas Silvijai Janostinovai un amerikāņu otrās pozīcijas spēlētājai Kendesai Futrelai (Candace Futrell), kuras kopā ar mani, Hamčetu un 2 francūzietēm arī veidoja komandas kodolu sezonas sākumā. Tomēr, cerams, ka visas spēlētājas būs gatavas spēlēt sezonas beigās un mēs būsim pilnā sastāvā izšķirošajās spēlēs.
Vietne „Basquetebol.org” novembrī rakstīja, ka tik sīva cīņa LFB čempionātos vēl nav bijusi – pirmās sešas komandas ir spēkos gandrīz līdzvērtīgas („USO Mondeville”, „Bourges Basket”, „Villeneuve D`ASCQ”, „Pays D`Aix Basket”, „Lattes Montpellier AB” un „Valenciennes USVO”), turpat vien ir arī „Tarbes” un „Challes”. Vai tik sīva konkurence nav nelabvēlīgi ietekmējusi Francijas klubu sniegumu Eirokausā un Eirolīgā (1/4 finālos ir iekļuvusi tikai „Bourges”)?
Es arī uzskatu, ka Francijas čempionāts šogad ir ļoti stiprs un ir iespējams zaudēt jebkurai komandai, taču nedomāju, ka tas varētu būt iemesls tam, ka tikai viena komanda ir tikusi 1/4 finālā.
Tam par iemeslu vairāk varētu būt izloze, kura gan Eirolīgā, gan Eiropas kausā franču komandām pretī lika kādu no Krievijas labākajām komandām. Vēl vienā pārī bijām mēs un “Bourges”, savukārt “Lattes Montpellier”, kurā spēlē Gunta Baško, Eiropas kausa 1/8 finālā zaudēja tikai ar viena punkta starpību 2 spēļu summā.
„USO Mondeville” sezonas uzdevums ir iekļūt LFB četriniekā. Vai kluba vadībai panākumi LFB ir prioritāri, salīdzinot ar Eirolīgu?
To man tiešām grūti teikt, taču līdz šim man radies iespaids, ka gan Eirolīga, gan Francijas čempionāts ir bijuši vienlīdz svarīgi. Varbūt Francijas čempionāts ir mazliet svarīgāks, jo tas, kā komanda beidz sezonu Francijā, nosaka, vai tā paliek Eirolīgā nākamajā sezonā vai nē.
Pie tam komanda ir salīdzinoši nesen sākusi piedalīties Eirolīgā, un visai pamatoti kā maksimālo mērķi bija uzstādījusi iekļūšanu 1/4 finālā, par ko mēs noteikti pacīnītos vēl sīvāk, ja trauma nebūtu Hamčetu. Tomēr svarīgāk ir saglabāt vietu Eirolīgā un turpināt attīstīties.
Vai „USO Mondeville” līdzjutēji regulāri apmeklē arī kluba izbraukuma spēles?
Uz dažām spēlēm mūsu līdzjutēji ir bijuši līdzi, bet tas nav noticis bieži. Toties mājas spēlēs skatītāju vienmēr ir daudz, kaut gan pati Mondevilla ir neliela pilsētiņa, un arī blakus esošā Kāna nav lielpilsēta pēc Francijas mērogiem. Mūsu fani gan neizceļas ar kolektīvu saukļu saukšanu vai citādi ļoti aktīvu atbalstīšanu. Varbūt aktivitāte būs lielāka “play-off” spēlēs, un varbūt tad arī vairāk līdzjutēji brauks līdzi uz izbraukuma spēlēm.
"Jāpievērš lielāka uzmanība pretinieču spēles izpētei"
Ko šogad vajadzētu uzlabot Latvijas valstsvienībā – pretinieču spēles izpēti un analīzi (treneriem), sadarbību un kombināciju noslīpēšanu, saziņu (komunikāciju) sezonas laikā ?
Jā, manuprāt, būtu ļoti labi, ja tiktu pievērsta lielāka uzmanība pretinieču spēles analīzei un izpētei, kas noteikti palīdzētu mums labāk spēlēt pret šīm komandām. Tas attiecas gan uz kombināciju analīzi, kurai šobrīd tiek pievērsta lielāka uzmanība, gan arī individuālu spēlētāju apskatu, kuram varbūt līdz šim nav tik daudz sekots līdzi.
Domāju, ka arī pie kombinācijām un komandas saspēles vēl ir jāstrādā. Uzskatu, ka pagājušajā vasarā netika līdz galam izmantotas katras spēlētājas stiprās puses. Bija arī brīži, kad likās, ka laukumā nav vajadzīgās disciplīnas. Tas attiecas gan uz uzbrukumu, gan arī aizsardzību, jo īpaši komandas aizsardzību. Tas gan nenozīmē, ka viss ir tikai negatīvs - es domāju, ka izlasē ir pietiekoši daudz individuāli labu spēlētāju un, gan no mums pašām, gan treneriem ir atkarīgs, vai pa vasaru varēsim vēl vairāk uzlabot savas vājās vietas.
Ko vēl Tev gribētos sagaidīt no Latvijas valstsvienības un Basketbola savienības vadības šajā vasarā un rudenī?
Sagaidīt vēlētos visu to pašu, ko līdz šim – atbalstu Latvijas izlasei visos iespējamos veidos. Patīkami, ka, skatoties uz šiem pēdējiem trīs gadiem, gan attieksme, gan atbalsts ir katru gadu uzlabojušies.
Vai seko līdzi savas bijušās komandas „Virginia Tech” gaitām? Kā veicies pārējām spēlētājām?
Jā, ik pa brīdim apskatos, kā sokas manai bijušajai komandai. Starp citu, viena no manām bijušajām komandas biedrenēm Dovna Krisa šogad arī pirmo gadu pēc universitātes beigšanas spēlē Francijas čempionātā "Clermont" komandā. Bija interesanti pēc pāris gadu neredzēšanās atkal satikties.
Sazinos arī ar dažām no pārējām bijušajām komandas biedrenēm, no kurām daļa jau karjeru beigušas un pāris arī spēlē Eiropā.
Maskavas „Dinamo” treneris Ainārs Zvirgzdiņš intervijā Radio SWH Basketbola apskatam minēja, ka „Dinamo” vājā puse ir teicamu centra spēlētāju trūkums. Vai Tev ir bijuši piedāvājumi no Spānijas un Krievijas līgām?
Godīgi sakot, ar savu aģentu neesmu runājusi kopš oktobra, un ja arī man ir bijuši kādi piedāvājumi, tad par tiem pagaidām neesmu informēta.
Kā Tu vērtē faktu, ka šajā sezonā pirmo reizi Latvijā spēlē amerikāņu, brazīliešu leģionāres?
Leģionāru iesaistīšanu Latvijas basketbola vērtēju ļoti pozitīvi. Domāju, ka tas nāk tikai par labu gan Latvijas basketbola līmenim kopumā, gan arī vietējām spēlētājām, jo īpaši jaunajām spēlētājām un viņu progresam. Cerams, ka tas arī uzlabo Latvijas sieviešu basketbola popularitāti fanu vidū.
Ko Latvijas treneri varētu mācīties no saviem Francijas un/vai NCAA kolēģiem?
Es personīgi vislielāko atšķirību jutu tieši treniņprocesos. Gan Amerikā, gan tagad Francijā parasti tiek strādāts ar lielāku intensitāti un koncentrēšanos. Te parasti tiek prasīta precīza uzdevumu izpilde, un katrā treniņā tiek sagaidīta 100% atdeve.
Saistītie raksti
Čempioņu aizsardzība nepārvarama, Kubliņai "double-double"
Ieva un Gunta rezultatīvākās, komandas uzvar
Kubliņai "double-double" Maskavā
Ieva Kubliņa - Francijas līgas vērtīgākā spēlētāja
Sieviešu basketbols 2007. gadā
Latvijas basketbolistes Eiropā
Turpmāk vēl
Jau nākamnedēļ eSports.lv lasiet interviju ar Eviju Āzaci. Evija dalīsies iespaidos par savu karjeru Francijā, atcerēsies savas gaitas Ziemeļamerikas Nacionālajā studentu sporta asociācijā un atklās sava kluba mērķus šajā sezonā.
Foto: Romāns Kokšarovs, “Sporta Avīze”
Es nezinu, vai tas man tieši palīdzēja iejusties klubā un Francijas basketbolā, bet gan Evija, gan Anete man deva labu priekšstatu par to, kā ir spēlēt Mondevillā. Es zināju, kādi cilvēki mani šeit sagaida, kādi šeit ir dzīves apstākļi, un arī to, kāds ir komandas treneris, komandas vadība un komandas spēles stils.
Protams, arī komandas biedrenes un vadība jau zināja kaut ko vairāk par Latviju un, iespējams, tādēļ arī bija pozitīvāk noskaņoti un draudzīgāki.
Francijā Tev ir vairāk augsta līmeņa spēles un lielāks spēles laiks kā Lietuvā. Liekas, ka esi labi iejutusies saspringtajā spēļu grafikā?
Spēļu skaits un spēles laiks viennozīmīgi ir daudz lielāks nekā Lietuvā, un pagaidām šķiet, ka esmu iejutusies labi. Protams, tam ir arī savi mīnusi, jo manāms daudz lielāks nogurums, taču es nesūdzos. Esmu apmierināta un priecīga, ka man ir atvēlēts liels spēles laiks, un treneris man uzticas.
Arī attālumi starp komandu bāzes vietām Francijā ir lielāki, un ilgāki ir pārbraucieni uz Francijas čempionāta spēlēm, vairāk sanāk dzīvot viesnīcās, taču Eirolīgas spēles bieži notiek tuvāk nekā tas bija no Viļņas, un kopumā režīmu izturu labi.
Divu nedēļu laikā „USO Mondeville” trīs reizes spēlēja ar „Bourges Basket” un piedzīvoja trīs zaudējumus. Vai netikāt galā ar viņu aizsardzību?
Burže Francijā ir viena no labākajām aizsardzības komandām, un gatavojoties spēlēm zinājām, kas mūs sagaida. Es domāju, ka Buržes aizsardzība nebija vienīgais iemesls mūsu zaudējumiem. Uzskatu, ka diezgan daudz spēles situācijās varējām vainot vienīgi pašas sevi, nevis tikai Buržes aizsardzību.
Francijas valstsvienībai ir mainījies galvenais treneris – Alēna Žardela (Alain Jardel) vietā ir nācis Žaks Komarē (Jacques “Jacky” Commeres). Viņam palīdzēs „Bourges” treneri Pjērs Vensāns (Pierre Vincent) un Anna Kotocova, aizsardzības basketbola piekritēji. Vai var teikt, ka LFB sāk dominēt aizsardzības basketbols?
Uz šo jautājumu man ir grūti atbildēt, jo Francijā spēlēju pirmo sezonu. No savas pieredzes šīs sezonas laikā varu teikt, ka, jā, manuprāt, Francijā basketbols balstās gan uz aizsardzību, gan arī uz komandas spēli.
Tava kolēģe Hamčetu Maiga (Hamchetou Maiga) savainojuma dēļ nav spēlējusi jau ilgāku laiku. Kā tas ietekmēja komandas taktiku un uzdevumu sasniegšanu?
Es domāju, ka Hamčetu trauma ir ietekmējusi mūsu komandu negatīvi. Mums viņas viennozīmīgi pietrūkst. Komandas taktika īpaši nav mainījusies, bet komandai pietrūkst Maigas atlētisms, cīņa par bumbām, un, protams, arī viņas gūtie punkti.
Savainojumi bija arī centra spēlētājai no Slovākijas Silvijai Janostinovai un amerikāņu otrās pozīcijas spēlētājai Kendesai Futrelai (Candace Futrell), kuras kopā ar mani, Hamčetu un 2 francūzietēm arī veidoja komandas kodolu sezonas sākumā. Tomēr, cerams, ka visas spēlētājas būs gatavas spēlēt sezonas beigās un mēs būsim pilnā sastāvā izšķirošajās spēlēs.
Vietne „Basquetebol.org” novembrī rakstīja, ka tik sīva cīņa LFB čempionātos vēl nav bijusi – pirmās sešas komandas ir spēkos gandrīz līdzvērtīgas („USO Mondeville”, „Bourges Basket”, „Villeneuve D`ASCQ”, „Pays D`Aix Basket”, „Lattes Montpellier AB” un „Valenciennes USVO”), turpat vien ir arī „Tarbes” un „Challes”. Vai tik sīva konkurence nav nelabvēlīgi ietekmējusi Francijas klubu sniegumu Eirokausā un Eirolīgā (1/4 finālos ir iekļuvusi tikai „Bourges”)?
Es arī uzskatu, ka Francijas čempionāts šogad ir ļoti stiprs un ir iespējams zaudēt jebkurai komandai, taču nedomāju, ka tas varētu būt iemesls tam, ka tikai viena komanda ir tikusi 1/4 finālā.
Tam par iemeslu vairāk varētu būt izloze, kura gan Eirolīgā, gan Eiropas kausā franču komandām pretī lika kādu no Krievijas labākajām komandām. Vēl vienā pārī bijām mēs un “Bourges”, savukārt “Lattes Montpellier”, kurā spēlē Gunta Baško, Eiropas kausa 1/8 finālā zaudēja tikai ar viena punkta starpību 2 spēļu summā.
„USO Mondeville” sezonas uzdevums ir iekļūt LFB četriniekā. Vai kluba vadībai panākumi LFB ir prioritāri, salīdzinot ar Eirolīgu?
To man tiešām grūti teikt, taču līdz šim man radies iespaids, ka gan Eirolīga, gan Francijas čempionāts ir bijuši vienlīdz svarīgi. Varbūt Francijas čempionāts ir mazliet svarīgāks, jo tas, kā komanda beidz sezonu Francijā, nosaka, vai tā paliek Eirolīgā nākamajā sezonā vai nē.
Pie tam komanda ir salīdzinoši nesen sākusi piedalīties Eirolīgā, un visai pamatoti kā maksimālo mērķi bija uzstādījusi iekļūšanu 1/4 finālā, par ko mēs noteikti pacīnītos vēl sīvāk, ja trauma nebūtu Hamčetu. Tomēr svarīgāk ir saglabāt vietu Eirolīgā un turpināt attīstīties.
Vai „USO Mondeville” līdzjutēji regulāri apmeklē arī kluba izbraukuma spēles?
Uz dažām spēlēm mūsu līdzjutēji ir bijuši līdzi, bet tas nav noticis bieži. Toties mājas spēlēs skatītāju vienmēr ir daudz, kaut gan pati Mondevilla ir neliela pilsētiņa, un arī blakus esošā Kāna nav lielpilsēta pēc Francijas mērogiem. Mūsu fani gan neizceļas ar kolektīvu saukļu saukšanu vai citādi ļoti aktīvu atbalstīšanu. Varbūt aktivitāte būs lielāka “play-off” spēlēs, un varbūt tad arī vairāk līdzjutēji brauks līdzi uz izbraukuma spēlēm.
"Jāpievērš lielāka uzmanība pretinieču spēles izpētei"
Ko šogad vajadzētu uzlabot Latvijas valstsvienībā – pretinieču spēles izpēti un analīzi (treneriem), sadarbību un kombināciju noslīpēšanu, saziņu (komunikāciju) sezonas laikā ?
Jā, manuprāt, būtu ļoti labi, ja tiktu pievērsta lielāka uzmanība pretinieču spēles analīzei un izpētei, kas noteikti palīdzētu mums labāk spēlēt pret šīm komandām. Tas attiecas gan uz kombināciju analīzi, kurai šobrīd tiek pievērsta lielāka uzmanība, gan arī individuālu spēlētāju apskatu, kuram varbūt līdz šim nav tik daudz sekots līdzi.
Domāju, ka arī pie kombinācijām un komandas saspēles vēl ir jāstrādā. Uzskatu, ka pagājušajā vasarā netika līdz galam izmantotas katras spēlētājas stiprās puses. Bija arī brīži, kad likās, ka laukumā nav vajadzīgās disciplīnas. Tas attiecas gan uz uzbrukumu, gan arī aizsardzību, jo īpaši komandas aizsardzību. Tas gan nenozīmē, ka viss ir tikai negatīvs - es domāju, ka izlasē ir pietiekoši daudz individuāli labu spēlētāju un, gan no mums pašām, gan treneriem ir atkarīgs, vai pa vasaru varēsim vēl vairāk uzlabot savas vājās vietas.
Ko vēl Tev gribētos sagaidīt no Latvijas valstsvienības un Basketbola savienības vadības šajā vasarā un rudenī?
Sagaidīt vēlētos visu to pašu, ko līdz šim – atbalstu Latvijas izlasei visos iespējamos veidos. Patīkami, ka, skatoties uz šiem pēdējiem trīs gadiem, gan attieksme, gan atbalsts ir katru gadu uzlabojušies.
Vai seko līdzi savas bijušās komandas „Virginia Tech” gaitām? Kā veicies pārējām spēlētājām?
Jā, ik pa brīdim apskatos, kā sokas manai bijušajai komandai. Starp citu, viena no manām bijušajām komandas biedrenēm Dovna Krisa šogad arī pirmo gadu pēc universitātes beigšanas spēlē Francijas čempionātā "Clermont" komandā. Bija interesanti pēc pāris gadu neredzēšanās atkal satikties.
Sazinos arī ar dažām no pārējām bijušajām komandas biedrenēm, no kurām daļa jau karjeru beigušas un pāris arī spēlē Eiropā.
Maskavas „Dinamo” treneris Ainārs Zvirgzdiņš intervijā Radio SWH Basketbola apskatam minēja, ka „Dinamo” vājā puse ir teicamu centra spēlētāju trūkums. Vai Tev ir bijuši piedāvājumi no Spānijas un Krievijas līgām?
Godīgi sakot, ar savu aģentu neesmu runājusi kopš oktobra, un ja arī man ir bijuši kādi piedāvājumi, tad par tiem pagaidām neesmu informēta.
Kā Tu vērtē faktu, ka šajā sezonā pirmo reizi Latvijā spēlē amerikāņu, brazīliešu leģionāres?
Leģionāru iesaistīšanu Latvijas basketbola vērtēju ļoti pozitīvi. Domāju, ka tas nāk tikai par labu gan Latvijas basketbola līmenim kopumā, gan arī vietējām spēlētājām, jo īpaši jaunajām spēlētājām un viņu progresam. Cerams, ka tas arī uzlabo Latvijas sieviešu basketbola popularitāti fanu vidū.
Ko Latvijas treneri varētu mācīties no saviem Francijas un/vai NCAA kolēģiem?
Es personīgi vislielāko atšķirību jutu tieši treniņprocesos. Gan Amerikā, gan tagad Francijā parasti tiek strādāts ar lielāku intensitāti un koncentrēšanos. Te parasti tiek prasīta precīza uzdevumu izpilde, un katrā treniņā tiek sagaidīta 100% atdeve.
Saistītie raksti
Čempioņu aizsardzība nepārvarama, Kubliņai "double-double"
Ieva un Gunta rezultatīvākās, komandas uzvar
Kubliņai "double-double" Maskavā
Ieva Kubliņa - Francijas līgas vērtīgākā spēlētāja
Sieviešu basketbols 2007. gadā
Latvijas basketbolistes Eiropā
Turpmāk vēl
Jau nākamnedēļ eSports.lv lasiet interviju ar Eviju Āzaci. Evija dalīsies iespaidos par savu karjeru Francijā, atcerēsies savas gaitas Ziemeļamerikas Nacionālajā studentu sporta asociācijā un atklās sava kluba mērķus šajā sezonā.
Foto: Romāns Kokšarovs, “Sporta Avīze”
