Gunta Baško: "Jācīnās no sirds!"

Gunta Baško
Dzimšanas diena – 27. aprīlis
Latvijas valstsvienībā debitējusi 1996. gada 1. maijā Huskvarnā, Zviedrijā (uzvara pār Somiju 85:58).
Latvijas valstsvienībā spēlējusi trīs Eiropas čempionātu finālturnīros (1999, 2005, 2007).

Karjera

1995 – 1998 „RTU Klondaika” (LSBL)
1999 – 2003 Sjēnas (Siena) koledža Ņujorka, ASV (NCAA)
2003 – 2004 „Ramat Hasharon”, D1 līga, Izraēlas Valsts
2004 – 2006 „Tarbes Gespe Bigorre”, LFB, Francija
2006 – 2008 „Lattes Montpellier”, LFB, Francija
2008 – 2009 „Perfumerias Avenida”, LF, Spānija

Sasniegumi

2005 Sestā vieta Eiropas čempionāta finālturnīrā Turcijā
2007 Eiropas čempionāta pusfināliste Itālijā
2008 Francijas čempionāta fināliste
2008 OS kvalifikācijas turnīra uzvarētāja Madridē, Spānijā
2009 Devītā vieta 29. Olimpiādes spēlēs Pekinā, Ķīnā
2009 FIBA Eirolīgas fināliste
2009 Otrā vieta Spānijas virslīgas regulārajā sezonā

Latvijas spēlētājas un treneri FIBA Eirolīgas "Četru finālos"

Svinības turpinājās vēl pēc finālspēles?
Pirmdien bijām pie Salamankas mēra. Kad iznācām uz balkona, laukumā bija sapulcējušies pāris simti cilvēku, aplaudēja, dziedāja un apsveica. Vakaros parasti notiek lielā rosība, beigās laukumā bija trīs četri simti cilvēku, iespējams, vairāk. Apsveica, sauca „malači”, „tā tik turpināt” un novēlēja cīnīties par čempionu titulu Spānijā. Ja runā par plašāku atzīmēšanu, tādai nav laika. Varbūt, pēc sezonas.

Kā noskaņojies finālam?
Svētdienas finālspēlē vispār nebija nekāda uztraukuma. Teicu, ka gribu spēlēt un vēlējos, lai finālspēle ir garāka. Sajūtas bija vislabākās, emocijas – pilnīgas, superīgi!

„Spartak” spēlētājas pirms fināla uzvedās pašpārliecināti...
Tas nebija tikai sākumā, faktiski visas spēles garumā. Sajūta, ka viņas ir galvas tiesu pārākas, viņām to atļāva darīt. Lai ko mēs teiktu, tas neko laukumā nemaina. Kad atkal spēlēsim finālā, būs pašām tā jāuzvedas! „Spartak” ir lieliska komanda ar lieliskām spēlētājām, finālā viņas bija pelnījušas uzvaru.

Pret Taurasi spēlēji otro reizi?
Pirmā reize bija FIBA „Dimanta bumbā” (FIBA Diamond Ball 2008. gada augustā, kur Latvijas valstsvienība pasaules spēcīgāko izlašu konkurencē izcīnīja ceturto vietu, ierindojoties tikai aiz ASV, Austrālijas un Ķīnas, bet apsteidzot Krieviju un Mali). Viņa ir ļoti laba spēlētāja. Spēcīga, ātra, ļoti universāla, varu teikt tikai labākos vārdus. Tas, ka viņa atļaujas visādas izdarības, nemaina faktu, ka viņa laukumā ir lieliska spēlētāja.

Fināla pirmajā puslaikā guvi 12 punktus. Treneris lika akcentu, pašai aizgāja spēle?
Tā sanāca, bija bumba, metu. Otrajā puslaikā tik daudz pie bumbas netiku, nesanāca daudz mest. Finālā man bija „motoriņš” – papildus motivācija spēlēt pret divkārtējām Eirolīgas čempionēm, pacēlums...

...niknums pēc iepriekšējās spēles?
Arī, apziņa, ka esam finālā. Viņš bija mājās, ar tādu atmosfēru zālē, viss sakrita labākajās vietās, atlika tikai spēlēt.

Klubā otrajā un trešajā pozīcijā rotē ar vēl trīs spēlētājām, tostarp andalūzieti Isu Sančesu un flāmieti Anki de Mondu. Treneris izmanto atšķirīgu rotāciju Eirolīgā un Spānijas virslīgā?
Neskaitot mūs, trešajā pozīcijā spēlē vēl viena spēlētāja, taču krietni mazāku laiku. Vairāk dalām laiku ar Anki un Isu. Viens no komandas „vilcieniem” ir saspēles vadītāja Silvija Domingesa, tāpat arī Isa. Mūsu pluss, ka atsevišķi ņemtā dienā cita spēlētāja var „uzvilkt”, uzņemties iniciatīvu. Ja vienai neiet, divām citām iet. Vēl vienai neiet, atkal divām citām vai piecām iet. Nav tā, ka ir viens vilcējs un pārējās sēž malā. Galvenais ir rezultāts (nevis spēles laiks).

Barselonas žurnālisti uzsvēra, ka „Avenida” treneris Ernandess ir intelektuālis, kurš daudz eksperimentē. Vai tā ir?
Viņam patīk taisīt dažādus eksperimentus. Piemēram, ceturtajā ceturtdaļā viņš liek spēlēt trīs garajām, Vilinghama spēlē kreisajā malā kā liels aizsargs. Maina zonas aizsardzības, liekot divus pret vienu, vai, bet tas ir ļoti reti, eju par ceturto numuru. Manuprāt, vislabākā ir cilvēks-cilvēks aizsardzība, viens pret vienu, bet šad un tad viņš uzliek presingu, taisa maiņas.

Eirolīgā eksperimenta kārtā sanāca spēlēt pa četri?
Sedzām cilvēks cilvēku, varbūt vajadzēja pamēģināt. Beigās bija OK, izņemot to, ka galotnē nolūzām, pretinieces bija pārāk stipras. Uzzināsim to, kad Eiropā spēlēsim nākamreiz.

Ko treneris finālā teica pēc pirmā puslaika?
„Malači, tā tik cīnaties!” Viņš uzsvēra vārdu „Enjoy”. Izbaudi. Izbaudiet spēli, teica, ka vairāk jāpaņem bumbas aizsardzībā, jāizdara vēl tas. Nebija tā, ka sēdējām ģērbtuvē un konstatējām notikušo. Viņš aicināja cīnīties un spēlēt tālāk.

Viņš lielāko tiesu nebļauj spēles laikā, salīdzinoši mierīgs. Kad ir kļūdas, viņam uznāk, salīdzinoši ātri staigā gar soliņu. Nav tik emocionāls kā parasti Spānijā, taču nevaru teikt, ka viņš neizrāda emocijas. Izrāda, bet ne ar vārdiem.

Vai Spānijā ir vairāk stipru, līdzīgu komandu, salīdzinot ar Franciju?
Grūti teikt. Kad spēlēju Francijā, komandas bija līdzīgas. Spānijā varbūt jebkura komanda nevar uzvarēt jebkuru, cīnās pirmās astoņas deviņās. Atskaitot Valensiju, kas tiešām ir galvas tiesu pārāka, visi pārējie var vinnēt un uzvarēt. Līdzvērtīgas komandas, iznākumu nosaka diena, kad viena vienība nospēlē vienkārši fantastiski, otra slikti. Iespaidu var atstāt tiesneši, mājas vai izbraukuma zāle. Tie ir blakus elementi, bet salīdzinoši grūti vērtēt pašreizējo situāciju Francijā.

Citur Spānijā līdzjutēji bijuši tikpat aktīvi?
Savā pieredzē to izjutu, spēlējot ar Latviju Madridē. Toreiz spānietes bija par mums, atbalstīja. Joprojām esmu lielākajā sajūsmā par atbalstu, kas mums šeit, Salamankā, ir. Katru spēli, tas ir vienkārši fantastiski, pats izjuti. Tev visu laiku gribas dziedāt divrindu pantiņus, plaudēt un kliegt, izdzīvot spēli pa savam.

Atbalstītāji sagaida pēc spēlēm un treniņiem?
Ir regulārie, kuri nāk uz visiem treniņiem, ap desmit cilvēkiem. Dažreiz atnāk vairāk. Viņi nāk klāt ielās, apsveic ar labu spēli. Ceļojumu aģentūra „Halcon Viajes” un drogu veikalu tīkls „Perfumerias Avenida” ir mūsu lielākie atbalstītāji, parādās uz katra plakāta. Salamankā ir tīkla „Perfumerias Avenida” centrālā mītne, ļoti labi, ka viņi vienmēr atbalsta. Parfimērijas veikalos dod atlaižu kartes ar trīsdesmit procentu atlaidēm pirkumiem. Ja gribētu ceļot, „Halcon viajes” palīdzētu sameklēt lētāku biļeti, citas ekstras.

Salamankā labi zina Lieni Jansoni, brauci jau uz zināmu vietu...
Lieni visi pazīst un atceras. Viņa man stāstīja, ka Salamanka ir forša komanda, bet nevarēju iedomāties, ka atbalsts ir TIK liels. Nekur, kur esmu spēlējusi, tā nav bijis. Monpeljē atbalsts ar laiku kļuva lielāks, „Tarbes” vienmēr bija pilna zāle, taču tas bija mazākos apmēros. Nevarēju iedomāties atbalsta apmērus, Salamankā esam viena liela ģimene. Pilsētas mērs pirmdien teica „Esam kā viena liela ģimene”. Tā arī no vienas puses ir.

Pārvaldi spāņu valodu, amerikānietes arī runā spāniski?
Ir treneris, kas viņām tulko. Šo to viņas saprot, vairāk gan, pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Nevaru teikt, tas atkarīgs no cilvēka, mūsējām vēl vajag trenera asistenta palīdzību tulkošanā.

Spānijā mērķis ir cīnīties par zeltu, vai iespējams Valensiju uzvarēt viņu laukumā?
Domāju, jā, jo pagājušajā gadā finālos Salamanka uzvarēja pirmajā spēlē Valensijā. Atlika uzvarēt mājās. Tā kā Valensija uz spēlēm lido ar mazo privāto lidmašīnu, bet mēs septiņas stundas braucam autobusā, tas atstāj ietekmi. Pērn viņām nebija tik garš soliņš, tikai viena centra spēlētāja. Uzvarēt nav viegls uzdevums, taču izdarāms, viss ir iespējams. Tikai jācīnās, nevajag nolaist galvu un rokas, tad uzreiz neaiziet.

Spānijas līgā ir ārzemnieču skaita ierobežojumi?
Var būt divas amerikānietes, austrālietes, Ārpuseiropas spēlētāju ierobežojumi. Salamankā esam piecas leģionāres, ieskaitot divas amerikānietes. Nezinu, cik ārzemnieces kopā var būt, noteikti jābūt kādām spānietēm. Nav kā Krievijā, kur čempionāta laikā obligāti laukumā jāspēlē divām krievietēm (spēlētājām ar Krievijas pilsonību). Spānijā tā nav, šķiet, vienlaikus var spēlēt visas piecas leģionāres.

Kā Eirolīgā, Salamankas pamatā ejot četrām viesspēlētājām un vienai spānietei...
...Krievijas komandām bija tas pats.

Kādu iespaidu atstāj Aijas Putniņas klubs „Olesa Espanyol”?
Aijas komandai nav ne vainas. Pirmajā spēlē izbraukumā zaudējām. Visi uzskata, zaudējām, varbūt tā nav taisnība, tiesnešu dēļ. Pietiekami labi nenospēlējām un viņi svilpa dažādos strīdīgos gadījumos, taču, pirmkārt, zaudējumā pašas bijām vainīgas. Viņu zālē aiz gala līnijas līdz sienai nav vairāk par diviem metriem, nav tā mīlīgākā zāle, kur spēlēt. Komandā ir labi centri, amerikāniete nesen sarāva Ahila cīpslu, bija operāciju un pirms pāris nedēļām viņa aizbrauca mājās. Malači meitenes, ka tikušas pirmajā piecniekā, lai cīnās tālāk!

Sjēnā tevi bieži atceras?
Reizēm ieeju viņu lapā, bet pēdējos gados viņām nav veicies, netiek konferences finālā. Pēc koledžas laikiem neesmu tur bijusi, nav bijis daudz laika. Varbūt aizbraukšu vasarā, pēc Eiropas čempionāta, jāskatās, kā ieveidosies lietas.

Pērn treneri sūtīja ziņas, ka joprojām domā par mums ar Lieni, lasa par mums. No skolas atcerējās vairāki cilvēki, ļoti patīkami.

Otrdien atgriezāties vecajā zālē?
„Multiusos Sanchez Paraiso” spēles notika divos turnīros – Karalienes kausā un Eirolīgas „Četru finālā”. Pārējā laikā spēlējam Vircburgas zālē, atgriezties bija savādāk. Tik mazs liekas. Un tumšs, citas bumbas. Finālos bija iedotas cietas bumbas. Esam mājās un prieks būt atpakaļ savā zālē.

Salamankā daudz bērnu un jauniešu trenējas basketbolā?
Vienreiz pirms spēles bija saaicināti visu vecuma grupu bērni, meitenes un zēni. Nevaru iedomāties, kur visi varētu sasēsties, liels cilvēku daudzums. Jaunas meitenes un zēni nedaudz savādākos treniņtērpos zaļā krāsā. Mums zilā, viņi jaunie, „zaļie”. Tas ir ļoti labi. Uz jakām tas pats, kas mums.

Kluba vadība izteikusies, ka vēlas paturēt uzvarošo sastāvu?
Pagaidām nav komentāru par nākamo sezonu, tādas informācijas man nav.

Spānija būtiski atšķiras no Dienvidfrancijas?
Mentalitāte un kultūra ir savādāka. Spānijā viss notiek nedaudz relaksētāk, nekur nav jāsteidzas. Saka „neeeuztraucies, viss tiks izdarīts!” Spāņi runā ar temperamentu, bet domāšana ir mierīga.

Iedomājos, Rīgā, septiņos no rīta veikaliņš vaļā, var nopirkt svaigu maizi. Māsa atbrauca ciemos, nolēmu, deviņos no rīta nopirkšu maizi. Aizeju uz maiznīcu, ciet. Tādā ziņā viss ir kā pāris stundas atpakaļ. Ēd vēlāk, ir siesta, vakariņas desmitos vienpadsmitos vakarā.

Sanāk aizsēdēties?
Ne pārāk, esmu agrs putns. Salīdzinoši ātri eju gulēt, salīdzinoši ātri ceļos. Ir meitenes, kas iet gulēt vienos divos, ceļas vienpadsmitos divpadsmitos, ja var. Tik ilgi nemaz nevaru nogulēt, pat svētdienās. Eju gulēt ap pusdivpadsmitiem pusvieniem, augšā astoņos deviņos un arī tas ir ilgi.

Spānijā līdz medaļu saņemšanai vēl jāspēlē vairākas nedēļas...
Ja sērijā ir trīs spēles, pēdējā finālspēle ir trešajā maijā. Jārēķina maija pirmā nedēļa.

Kā skaties uz Eiropas čempionātu?
Liels prieks, ka viņš ir Rīgā, Liepājā, Latvijā. Mājas sienas, mājas cilvēki, mājas atbalsts, viss kopā. Jābrauc, jācīnās no sirds, riktīgi un tā, ka maz neliekas.

Esi dzirdējusi par izlases jauno skautinga cilvēku Hulianu Martinesu?
Pajautāju. Teica, esot patīkams cilvēks, gudrs, ar basketbola aci, tas ir pluss.

Tuvākajā laikā uz Ameriku brauks daudzas jaunas spēlētājas. Kāds būtu tavs padoms?
Latvijā ir teiciens „katrs iesākums grūts”. Nekas viegls nav, jāpierod pie jaunas vides, jauniem cilvēkiem. Īpaši basketbolā nav viegli, jo trenēšanās ASV ir daudz aktīvāka, agresīvāka. Sezonas laikā spēļu skaits ir mazāks nekā Rīgā, Eiropā (sezona no novembra līdz martam). Kopumā tā bija lieliska pieredze, ieguvu labu izglītību, iemācījos labāk spēlēt basketbolu, satiku cilvēkus un iemācījos valodu.

Kas bija grūtākais pirmajā gadā?
Būt projām no ģimenes. Pirmajā pusgadā, jo aizbraucu janvārī un mājās braucu pēc pirmā semestra. Pirmais mēnesis bija briesmīgs, vakaros bira asaras. Neienāca gan prātā, ka varētu braukt mājās, jo biju stūrgalvīga. Rakstīju vēstules, zvanījos. Galvenais, tikt galā ar pirmo, tad būs draugi, būs treniņi un būs vieglāk. Kad tas ir pāri, cepuri nost! Tagad ir vairāk iespēju, var runāt internetā, telefonā, vieglāk aizbraukt līdz pašai Amerikai kā pirms daudziem gadiem. Novēlu izturību, veselību visām meitenēm un puišiem, kas brauc, pārējais nāks tāpat. Tagad vairāk sekoju Eiropas basketbolam.

Spānijas basketbola federācijas FEB video, YouTube