Ozers par vietu "Ventspils" rotācijā: "Gribu izsisties cauri smagajam ceļam"

Iepriekšējos gados Dāvis Ozers ventspilnieku rindās bijis starp jaunajiem spēlētājiem, kuriem tiek atmestas dažas spēles laika minūtes mačos, kad spēļu liktenis jau lielākoties bijis izšķirts. Šosezon Gints Fogels atrod vietu 19 gadus vecajam un 193 cm garajam perimetra spēlētājam laukumā arī gana nozīmīgos spēļu momentos. Vidēji spēlējot astoņas ar pusi minūtes, Ozers šosezon bijis laukumā katrā no dzeltenzilās komandas spēlēm.

Vai pēc VEF spēles bija citāds noskaņojums, braucot uz Valmieru, lai parādītu ka neesat tik švaki kā tās spēles rezultāts rādija?
Protams, jutāmies slikti par tā nospēlētu spēli. Saprotam, ka jāparāda labāks sniegums nekā to darījām pret Vefu. Nopietni gatavojāmies treniņos, lai pret "Valmieru" sniegums būtu krietni labāks.

Kas bija tās lietas, kuras spēles plānā izdevās izpildīt? Par ko var komandu pēc šīs uzvaras paslavēt?
Ātrie uzbrukumi! Skrējām un presējām pa visu laukumu. Iemetām savus metienus. Manuprāt, tas bija galvenais, ko mums vajadzēja nostrādāt. Tas viss izdevās.

Diezgan uzkrītoši acīs krita, ka ātrajos cenšaties noķert pretiniekus uz lēnu atgriešanos aizsardzībā. Vai šo elementu jau bijāt video piefiksējuši vai tā bija pieskaņošanās spēles laikā?
Es vairāk teiktu, ka tā bija pieskaņošanās spēlei. Redzējām, ka viņi lēni atgriežas transition defensā ("pārejas aizsardzībā" - no angļu val.). Spējām to izmantot savā labā.

Gribētos par tevi pašu vairāk ko noskaidrot. Savulaik Valmieras sporta skolā jaunatnes līgā gana iespaidīgus statistikas rādītājus krāji. Tomēr basketbola ceļš aizveda uz Kurzemi. Pastāsti, kā nolēmi, ka savu pirmos nopietnos karjeras soļus vēlies veikt tieši caur "Ventspili"?
Pirmais bija tas, ka devos uz Spāniju jau pēc U-14 izlases. Biju Madrides "Estudiantes" sistēmā. Spānijā tās lietas neizdevās tā kā bija ieplānots. Nāca piedāvājums no "Ventspils". Zināju, ka tur ir labi apstākļi jauniešu attīstībai. Piekrītot "Ventspils" piedāvājumam, uzreiz tiku pie otrās komandas trenēties. Varēju jau spēlēt pie trīs četrus gadus vecākiem puišiem. Tas man lika nobriest ātrāk un sagatavoties vīriešu basketbolam. Domāju, ka tas bija labākais variants manā situācijā.

Ja paskatāmies pēdējo gadu tendences, pašu sporta skolas džeki pie šprices pēdējos gados "Ventspils" lielās komandas rotācijā tikuši reti. Nopietnākas lomas tiek spēlētājiem, kuri jau sevi ir dažus gadus apliecinājuši "Latvijas Universitātē" vai kādā citā nomināli zemāka kalibra komandā. Kā pats ar šo apstākli sadzīvo un tomēr nolēmi sisties cauri "Ventspils" sietam?
Apzinājos, ka man būs grūti izsist savu vietu. Taču tas ir tas, kas man visvairāk patīk. Gribu spēlēt pret spēcīgākiem un pieredzējušākiem vīriešiem, no kuriem es arī varu mācīties. "Ventspilī" tādi principā ir visi. Tā ir ļoti laba skola. Domāju, ka mans progress būs straujāks, ja treniņos spēlēšu pret nobriedušiem un labiem spēlētājiem. Tādēļ tas minūšu jautājums mani nenobaidīja. Eju līdz galam un gribu izsisties cauri smagajam ceļam.

Kā redzi, kas ir tās lietas, kas spēlēs un treniņos pašam ir jādara, lai nopelnītu trenera uzticību un tiktu pie stabilām minūtēm. Redzam, ka šogad jau tās minūtes kļūst regulārākas un nav jāspēlē tikai tā saucamais garbage time ("miskastes laiks" - no angļu val.; brīdis kad spēles rezultāts jau ir izšķirts)?
Aizsardzība ir tas, kas ir jāuzlabo. Tas ir mans sliktais punkts. Domāju, ka arī ir jāizmanto brīži, kad pašam ir jāuzņemās.

Kuras ir tās tavas labās īpašības? Varbūt, kā jaunam džekam tas spēles laiks nav vēl tik liels, lai to visu demonstrētu, bet kas ir tavi trumpji laukumā?
Noteikti tas ir trīs punktu metiens. Arī caurgājiens ir labs, īpāši pa labo pusi. Tie ir divi elementi, kas, manuprāt, man izdodās. Ja es redzu, ka man pretī ir augumā mazāks spēlētājs, tad varu spēlēt arī postā ("groza apakšā" - no angļu val.), jo spēks man ir pietiekami. Tā kā to varu saukt par savu trešo trumpi uz ko varu balstīties.

Šosezon to vairs neredzam, bet pērn spēlēji ar balinātiem matiem... Uz pleca tāds Ronalda Zaķa cienīgs tetovējums. Kas ir tas, kas tev patīk ārpus basketbola?
Ja ir laiks, tad mājās pamācīties. Kādreiz, protams, uzspēlēt iksboksu. Patīk pavadīt laiku ar draugiem, paēst kādā kafejnīcā vakariņas. Tā dzīvoju mierīgi.

Kāda mūzika pirms spēlēm uzmundrina vai attiecīgi ļauj nomierināties?
Latviešu mūzika ir tā, kas iet pie sirds. Klausos gan kaut ko no jaunās mūzikas, gan arī vecos labos. Šad tad ienāk arī kāda angļu valodas mūzika, bet latvieši ir tie, kas ņem virsroku.

Atgriežamies atpakaļ pie basīša. Šobrīd "Ventspilij" ir trīs uzvaras sešās spēlēs. Kas ir labās lietas komandas sniegumā un kur vēl ir jāpieliek? Šobrīd komanda atrodas uz play-off zonas robežas. Tas noteikti nav tas, ko skatītāji sagaida no "Ventspils" komandas. Esam pieraduši tomēr redzēt ventspilniekus turnīra tabulās augstākās vietās.
Pozitīvais, ko esam pierādījuši, ir tas, ka cīnāmies no pirmās ceturtdaļas līdz pēdējās ceturtdaļas pēdējām sekundēm. Varbūt jūtam, ka ir spēles nogriežņi, kuros atlaižam gāzi. To vajadzētu nostabilizēt. Ja pie tā strādāsim un šo lietu izlabosim, tad redzēsiet mūs atpakaļ augšgalā, kā tas ir pierasts.

Trīs reizes šosezon jau esat aizspēlējušies līdz pagarinājumiem. Gandrīz vesela spēle pa virsu normālajam kalendāram. Ko tas stāsta par komandu?
Tas pierāda, ka cīnāmies līdz galam. Nav tā, ka padodamies. Lai arī esam iedzinējos, pēdējās ceturtdaļaš nomaucam līdz galam un atdodam visus 110%.

Nākamajā spēlē "Rīgas Zeļļi" pretī. Ko varam gaidīt no "Ventspils" tajā?
Domāju, ka redzēsim to pašu agresivitāti, kas bija šodien. Jāorganizē ātrie uzbrukumi un jāiemet savi metieni. Ja to darīsim, tad spēle, manuprāt, būs izdevusies.